Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmata – nozīmīga lieta mūsu dzīve. Mīlestība pret grāmatas iet no bērnības, kad mūsu vecāki lasa mums stāstus. Pēc tam mīlestība bija skolā. Kad mūsu mīļākie skolotāji deva mums, skolniekam, lasīt burvīgas romānus, lugas, triloģijas, komedijas u.t.t. Bet tas nav beigas šodien. man ir 18. gadi. Es pieaugušs cilvēks ar savu viedokli, mērkiem un turpināju lasīt grāmatas.
Katra grāmata palīdz man saprast cilvēku, mācīt man, ko darīt dažādas situācijas. Piemēram, grāmata “Nāves Ēna”, kura raksta Rūdolfs Blaumanis, es sapratu, ka vajag iedzīvot neskatities uz neko un ari ne būt cilvēkam, kuri nepalīdz citiem. Un šausmas situācijas ne paniķēt, netraucēt citus, bet arī būt uzmanīgi.
Rūdolfa Blaumaņa stāsts “Indrāņi”. Šī grāmata man bija kā vēsturiskais fakts, tāpēc ka es uzzināju, ka bija slikta sievietes stāvokļa un galvēnais bija naudas un laba stāvokļa sabiedrība. Protams, ka reālāja dzīve var būt tādi sievi kā Iieva. Šī grāmata dēva man saprast, ka ir sliktā konkurence ģimene.
Es uzskatu, ka fantastiska un ļoti laba sapratama bija Jānisa Sudrabiņa darba “Aija”. Man liekas, ka šī grāmata attēlo 21. gadsimtu, jo šodien tas ir reāla situācija starp diviem cilvēkiem kā Aija un Jānis. Jānis iemīlējās Aiju, bet viņa meklēja tikai lietas, kuri viņai vajag un bija ar daudziem cilvēkiem viena laikā. Es domāju, ka šīs stāsts ir ļoti saprotam, jo cilvēki nezin, ka sarunāties un īsti mīl citu cilvēku. Ka arī tas ir labs piemērs uz nakotne. Manuprāt, grāmata tas ir liels spēks. Ar kuru mēs varām jūtot, pārdzīvot dažādas situācijas un domāt, ka es daru, ja es butu tajā situacijā vai šis varonis. Mīlestību pret grāmatu nevar nopirkt, var tikai iemīlejās no saviem radiniekiem ir no sava griba.