Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas ir vertīgie dzīves pavadoņi. Lasot grāmatas var saprast sevi, saprast citus, kā arī atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Autori bieži vien raksta par ļoti būtiskājam dzīves problēmām, ar kurām sastopās cilvēki. Šādā ziņā grāmatas ir ļoti aktuālās.
Vairākie latviešu rakstnieki uzrakstija vertīgus un filozofiskus darbus, kur celās tajā laikā aktuāls jautājums vai problēma. Piemēram, Andrejs Pumpurs ir uzrakstījis eposu “Lāčplēsis”, kur galvenais varonis cīnījas par savu valsti pret Latvijas tautas ienaidniekiem. Šīs darbs varētu būt patriotisma piemērs, jo cīņa par neatkarību bija ļoti svarīga Latvijas vēsturē. Tagad, Lāčplēsis ir nācionālais varonis, viens no folkloras simboliem un atgadina par vienotību un spēku.
Spriežot par sadzīviskājam problēmam, es varētu minēt Jāņa Jaunsudrabiņa darbu “Aiju”, kurā tiek rakstīts par mīlestību, nodevību un ģimenes problēmām. Lasot šo darbu, es labāk sapratu, ka pareizi rīkoties, ja esi iemīlējies sievietē, ko, savukārt, sievietes gaida no vīrieša. Galvenais, ko es uzzināju no “Aijas” ir tas, ka nevajag zaudēt galvu mīlestības dēļ. Man šķiet, pareizāk būtu sekot saviem mērķiem, strādāt, kaut ko sasniegt un tad veiksies arī mīlestībā. Galvenais varonis Jānis bija pārāk jūtīgs un vājš, viņš stipri dzera, viņam nebija naudas un motivācijas strādāt. Es domāju, vīrietiem jābūt spēkā, lai pabarotu savu ģimeni. Nevajag padoties grūtājos brīžos, vienmēr var atrast izeju.
Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā” ir labs cilvēka izturības un rīcības piemērs. Es uzskatu šo darbu par psiholoģisku. “Nāves ēnā” parādija man, kā atšķirās cilvēki, nonākuši ekstremālā situācijā. Acumirklī draugi var kļūt par ienaidniekiem un nodevējiem, piemēram, noveles varonis Zaļģa atdalijas no citiem mašķērniekiem, paņemot visu noķerto zivi un negribejot dalīties ar citiem. Grintāls, savukārt, kļuva par līderi un mēģināja apvienot visus, bija arī tie varoņi, kuriem bija parāk grūti sevi kontrolēt, tas bija Kārlēns. Šīs darbs man patika, jo tas palīdzēja man iedomāties, kā tādā gadījumā rīkotos es. Vai es būtu tik pat stiprs, kā Grintāls, vai atdalītos no visiem, domājot tikai par sevi, kā Zaļģa, vai es raudātu kā Kārlēns? Priekš sevis es nolēmu, kā jebkurā gadijumā jāpaliek cilvēkam. Jā nepieciešams jāpalīdz, kaut arī man ir ļoti bail. Gadījums, kas aprakstīts “Nāves ēna”, ir garas stipruma piemērs. Es ceru, ka šī grāmata man noderēs dzīvē un palīdzēs vienmēr būt drosmīgam, izpalīdzīgam un mērķtiecīgam.
Secinot iepriekš uzrakstīto, man gribetos teikt kā grāmatas vara ir tas, kā ta ir mūsu draugs un padomu avots. Balstoties uz grāmatam, varētu izdzīvot un atrast izeju grūtājos dzīves brīžos, pareizi rīkoties dažādās situācijās un vienkārši būt zinošām un domājošām cilvēkām. Grāmata ir gan izklaide, gan filozofija, gan macība, tāpēc tai pieder tik brīnumainā vara.