Grāmatu brīnumainā vara.
Musdienās grāmatas zaudē savu popularitāti informatīvo tehnoloģiju dēļ. Taču ļoti daudz cilvēku atceras, cik vērtīga ir literatūra. Grāmatas ieņem cilvēkā dzīvē ļoti svarīgo lomu, sākot no pašas bērnības, mūsu mātes lasa mums pasakas. Bērnībā literatūra dod iespēju uzzināt vairāk par dažādām emocijām, rīcības motīviem, attīstīt kreativitāti un loģisko domāšanu. Bet pieaugušie un jaunieši dara dzīļāko analīzi un secinājumus, kuri ietekmē uz cilvēka dzīves uzskatu un nākotnes rīcībam.
Piemēram, izlasot Kārļa Skalbes pasaku “Sarkanā puķe”, man ierodas vairākas emocijas. Es saku vairāk domāt par citu cilvēku emocijam un viņu jūtam, par to, ka mūsū pasaulē ir daudz dusmīgo cilvēku, kuri var neželīgi ievainot cilvēku, ja viņš tikai nedaudz atšķiras no citiem. Pateicoties šai grāmatai es sāku vairāk domāt par tadiem “citiem” cilvēkiem. Jo viņi atšķiras tikai ārēji un viņi nav vainīgi, ka daba risināja izdarīt tā un nekā citi. Katram cilvēkam jāatceras, ka viņš varēja būt šajā cilvēka vietā! Manuprāt, jācinās ar tādiem bezželīgiem cilvēkiem un nepieverst uzmanību, ja cilvēks atšķiras no mums, jo viņam vienalga ir emocijas un savs viedoklis, tā ir individāla persona.
Uz manu uzvedību arī ietekmēja Rūdolfa Blaumaņa luga “Indrāni”. Šajā darbā varam apskātīt cilvēka velmi kļūst bagātam neskātoties ne uz ko. Man vēl ir grūti saprast, kā vīrietis nevarēja pretēties savai sievai. Grāmata izsauc velmi skriet pie saviem vecākiem un kliegt, ka nekad nenodos. Katram jāsaprot, ka vecāki ir vistuvākie cilvēki mūsū dzīvē un ne par ko nevajag attiekties no viņiem, jo tie vienmēr mīlēs savu bērnu neskātoties uz visam viņa rīcībam, un censties palīdzēt jebkurā situācijā.
Imanta Ziedoņa epifānija “Mācos to mākslu” paradīja man svarīgo dzīves aspektu. “Mācos to mākslu – dzīvot ar visiem pa draugam”, jau pašā sākumā cilvēks var saprast, ka draudzība ir neparasta māksla, bet tā ir ļoti svarīgā katrā cilvēka dzīvē. Šajā epifānijā autors sāka, ka katram ir sava taisnība un jācien katru viedokli. Pēc manām domām, šī epifānija apraksta un skaidro likumus, kā dzīvot harmonijā ar citiem cilvēkiem, nestrīdēties un dzīvot ar visiem pa draugam. Pēc šī darba izlasīšanai es sāku vairāk klausīties citu cilvēku domas un saprotu, ka viņu vārdiem arī ir taisnība, tikai no citas puses.
Manuprāt, daiļliteratūras lasīšana ir nevis kā hobijs, bet kā mācīšana. Lasot mēs varam pārdzīvot galvena varoņa jūtas, emocijas, saprast viņu rīcības motīvus. Katrai grāmatai ir sava brīnumaina vara, kura formulē individuālo personu ar neparasto pieredzi. Neviena datorspēle nevar tik labvelīgi ietekmēt uz cilvēku. Tāpēc jāatceras un jācien šo mantojumu, un jācenšas izlasīt tik daudz, cik var, lai kļūstu par kulturāli attīstīto cilvēku ar bezgalīgo pieredzi!