Grāmatu brīnumainā vara.
Katrs cilvēks savā dzīvē lasa grāmatas. Tas var būt romāni, detektīvi, vai arī stāsti par to, kā izveidot naudu no nekā. Katrs izlasītais darbs cilvēkam atstāj iespaidu, atbild uz kādiem jautājumiem, palīdz dzīvē. Viens cilvēks raksta, bet otrs analizē un saprast individuāli. Tieši tāpēc grāmatām ir brīnumainā, stipra, ietekmejoša vara.
Pirmkārt, jebkura literatūra māca cilvēku. Katrā uzrakstītā tekstā ir ideja, morāle, dzīves piemērs, kas cilvēkam ir jāatrod un izanalizē, lai varētu saprast autoru un viņu darbu. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijā “Aija” galvenais varonis kļūdijās ar sievietes izvēli un par to samaksajis ar savu dzīvi. Tātad triloģija māca mūs domāt, atbildīgi pieņemt lēmumus un neļaut jūtam salauzt savu dzīvi. Būtu pareizāk atteikties un viss darbs ir tam piemērs. Grāmata palīdz saprast kā domāšana ir labāk nekā jūtas, tāpēc saprast to- nozīme nešaubīties savā - reālajā dzīvē.
Otrkārt, literatūra ir vērtību kompass: palīdz formulēt savas dzīves vērtības, izveidot attieksmi. Piemēram, Rūdolfa Blaumaņa novelē “Nāves ēnā” varam saprast, ko kritiskajā situācijā galvenais mērķis ir saglabāt savu cilveciskumu. Ne nauda, ne lietas nau tik vērtīgās kā mīlestība, līdzjutība, palīdzība. Tieši šos cilvēka parametrus ir jāattīsta. Jā, stiprākais var izdzīvot citu cilvēku dzīvības dēļ, bet vai viņš varēs ar tādu akmeni uz sirds dzīvot tālāk? Mēs paši sevi veidojam un literatūra palīdz mums saprast kādiem mums ir jābūt, kādus mēs gribam sevi redzēt.
Treškārt grāmatas paplašina redzesloku, attīsta cilvēku. Lasot par vēsturi, mēs iepazināmies ar fāktiem, pagatni. Lasot par tehnoloģijām, iepazināmies ar tagadni. Noras Ikstena romānā “Mātes piens” es iepazinos ar psiholoģisko stāvokli, kura piemīta mātei Latvijas atkarības laikā. Es izpētu dzīvi no cita viedokļa: neviss no parastiem vēsturiskiem faktiem, bet no reālas cilvēkas dzīves – paaudžu dzīves. Darbs palīdzēja man saprast cik neatkarība ir svarīga, palīdzēja uzzināt cilvēku ciešanas, jūtas, spēku. Es attīstījos kā patriots, kā pilsonis, kā meita un kā cilvēks ar jūtīgo dvēseli.
Reālajā dzīvē cilvēks var nesastapties ar tādiem notikumiem par kuriem raksta autori, bet tas ir nepieciešams, lai kultūrais cilvēks formulētu savu viedokli, neapstājās uz vietas dzīves jēgas meklēšanā. Tieši grāmatas māca cilvēku – parāda morāli, veido cilvēka personīgas vērtības un attīsta cilvēku, paplašinot viņa redzesloku. Grāmatām ir īstais spēks, viņi ietekmē uz cilvēku tik stipri, ka maina viņu. Tās ir grāmatu brīnumainā vara.