Grāmatu brīnumainā vara.
Neskatoties uz to, ka mūsdienās katru gadu rodās jaunās tehnoloģijas, cilvēki, tomēr turpina lasīt grāmatas. Daži pat izmanto tehnoloģijas šīm mērķim, piemērām, lasot grāmatas elektroniskajā veidā. Grāmatas lasa cilvēki dažādā vecumā, piederīgie pie dažādām konfesijam un nacionālām grupām. Grāmatas spēj apvienot cilvēkus, kuri atšķiras viens no otra un pārādīt situācijas no citās puses. Kāpēc gramatas ir tik varenas? Kā grāmatas ietekmē cilvēkus?
Jebkuru grāmatu lasot, var iegūt jaunas domas, atbildes un jautājumus, kā arī iegūt priekšstatu par kādu laiku un vietu, kas bieži ir aktuāli arī mūsdienās, neskatoties uz to, ka tiek stāstīts par pagātni vai nākotni. Noras Ikstenas grāmata "Mātes piens", tulkodama daudzās valodās, pirmkārt, iedeva man priekšstatu par Sociālisma periodu Latvijā. Lasot grāmatu, es iedzīļinājos vēsturē un iedomājos cik grūti bija dzīvot tajā laikā, kad morālais vakuums lauzija cilvēkus viens aiz otra. Brīnišķīgais tēls ir meitas māte, kura nespēj izturēt totalitāru režīmu un vēlāk atrod brīvību savā nāvē. Šīs tēls rāda kā dzīves kontrole no valsts puses atspoguļojas uz pieagušās tajā laikā paaudzes. Bez iespējas domāt brīvi un dzīvot brīvi, viņi bija jau miruši iekšā, bet no bioloģiskās puses turpināja eksistēt. Man bija interesanti uzzināt vairāk par morālu un sociālu katastrofu 20. gadsimtā.
Otrais, ko grāmata man iedeva, ir sapratne par to, kāpēc mūsdienu sabiedrībā feminisma jautājums ir tik aktuāls. 20. gadsimts bija laiks, kuru, lai izturētu, bija jābut morāli ļoti stipram, jebkuram, neatkarīgi no dzimuma. Arī sievietēm bija jāizdzīvo un jādara vīriešu darbu, jo viriešu kļuva arvien mazāk un mazāk, pateicoties diviem pasaules kariem. Sievietes, kuras izdzīvoja, palika stipras, tāpēc arī prasa cieņu pret viņiem, kas ir loģiski.
Trešais, ko es sapratu, bija atbilde uz jautālumu, kāpec cilvēki izvēlas sevi nogalināt? Spilgtais piemērs ir atkāl meitas māte, kura savā nāvē atrada meklēdamo brīvību. Es sapratu, ka cilvēki dara tadu izvēli, ja nav pietiekami stipri, lai izturēt un cīnīties. Apkārtēja vide spiež uz viņiem, kāmēr viņi nepaliek morāli miruši. Morāli mīrušiem nav jēgas dzīvot, nav priekas no katras dienas un nav vairs iespējas neko izmainīt. Es sapratu, ka ir jāciena tādu egoistisku izvēli, jo "dzīvot" priekš citiem un katru minūti mocīties no eksistēšanas arī nav labākais problēmas risinājums
Grāmata "Mātes piens" mani ietekmēja, jo guva priekšstatu par dažiem vēsturiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem aspektiem. Grāmata ir varena, jo tā lika man aizdomāties, atrast atbildes un uzdot jautājumus. Grāmata izraisīja empātiju pret cilvēkiem, kuri sevi nogalina, pret tiem, kuri beidz cīnīties un arī pret tiem, kuri prasa cieņu un saprašanu.