Grāmatu brīnumaina vara
Cilvēcības dzīvē vienmēr bija daudz jautājumu. Pasaules iedzīvotāji katru dienu cenšas uzzināt kas ir pareizi un, otrādi, kas ir slikti. Manuprāt, nav vēl cilvēka, kurš ir pārliecināts kas nozīme, piemēram, draudzība vai mīlestība. Tomēr, es zinu, ka tieši grāmatas dod katram brīnišķīgu iespēju atbildēt uz visiem sarežģītajiem jautājumiem.
Es uzskatu, ka grāmatām ir ļoti svarīga nozīme, jo jau no pasas bērnibās vienkārši burti uz papīra palīdz uztverēt pasauli pareizi. Piemēram, es no bērņudārza varēju gan lasīt gan rakstīt dažus vārdus, un tieši grāmatas palīdzēja man sasniegt to spēju. Mana māte, lasot man pasakas, mācīja mani domāt un fantazēt, uztverēt citu cilvēku attiecības, viņa mācīja mīlēt grāmatas.
Manuprāt ir ļoti svarīgi mācīt bērnus lasīt, rakstīt un mīlēt grāmatas. Un jo agrāk jo labāk. Izcils piemērs no literatūras, tēls, kas kļuva par neizlītotu personu ir Aija, no Jāņa Jaunsudrabija triloģijas "Aija". Šī sieviete nebija mācīta gramatikai, un gan savus pašus bērnus Aija nemācīja lasīt. Tātad, es domāju, ka gan Aijas vecdēli nekad neuzzinās grāmatās varu.
Grāmatas dod lasītājiem tādu dzīves pieredzi, kuru tie var neiegūt reālajā dzīvē. Pasakas, noveles, romani un gan epifānījas palīdz cilvēkiem uzdot tādus jautājumus, kurus viņi neuzdotu sev pasi bez palīdzības. Man likas, ka tas tieši ir brīnumaina vara un speja – izdarīt tā, lai persona jautāja sev to, ko agrāk nezinājā.
Lasot Imanta Ziedoņa epīfāniju "Nekas nav tik viegli, kā atrast ceļu tumsā" es uzzināju, ka daudzi cilvēki baidās no patstāvīģiem lēmumiem. Pirms tās epifānijas lasīšanas es domāju, ka tikai es baidos no patstavīguma. Bet kā saprast, ka ceļš, pa kuru tu izvēlies iet pāri ir pareizs? Uz to Ziedoņa epifānija arī atbildēja. "Dienas gaismā tevi moka šaubas, bet naktī tu nevari redzēt citu cilvēku pieredzi. Naktī ir iespējams jūt tikai savu īsto ceļu," – sacīja Imants. Tas ir brīnumaini, ka cilvēki var atrast tādas domas literarajos darbos!
Pēdējais, kāpēc es uzskatu, ka grāmatam pieder vara – ir vēsture. Grāmatas palīdz man gan uzzināt gan saprast vēsturi un tas nozīmī pasaulē. Zināms, ka tiek uzzināta tieši no grāmatam, tādejādi tiem vārdiem uz papīra pieder vara virs cilvēkiem.
Es uzskatu, ka grāmatas var palīdzēt izprast mūsdienas vēsturi, jo, ka kadreiz uzrakstīja Džordžs Martins: "Vēsture ir kā aplis. Kas jau bija – tas atkārtosies atkāl."
Grāmatas var palīdzēt izprast pasauli, tas var dot padomus kā risināt dažas problēmas un grūtības. Manuprāt, literatūrai ir brīnumainā vara, jo tā īzglīto lasitājus. Tomēr, man liekas, ka literatūra ir gan labums, gan sliktums, jo nepareiza informācija var gan sākt karu.