Grāmatu brīnumainā vara
Manuprāt, grāmata ir vislabākais cilvēcības izgudrojums. Ar grāmatu rāšanu cilvēki var pierakstīt savas domas, jūtas, un to var izlasīt citi pēc vairākiem gadiem un pat gadsimtiem. Ar grāmatu palīdzību cilvēks var atpūsties, likt sevi kaut-ko darīt vai papildināt savu garīgo spēku. Izlasot grāmatu, cilvēks kļūst psiholoģiski par parīs gadiem vecāks.
Ta arī bija man, kad es pabeidzu lasīt Rūdolfa Blaumaņa daiļliterātūras darbu "Nāves ēnā". Pēc grāmatas "Nāves ēnā" izlasīšanas, es sapratu, ka tas nav parasts darbs. "Nāves ēnā" atklāja man, kā dažādi cilvēki sāk uzvesties, ja viņi kopā atradās ekstremālā situācijā. Pirmkārt, es ieradzīju Grīntālu, cilvēku, kas visā stastijumā gaitā radīja tikai savas labākas puses un īpašības. No citas puses, bija arī citi personāži, piemēram, Zaļga, kas domāja tikai par sevi un savu izglābšanu. Šīs darbs ar saviem vāroņiem parādīja man, kaa dzīve nav vienkarša un katra situācijā katram cilvēkam būs sava taisnība.
Sava taisnība bija arī vāroņiem no Jāņa Jaunsudrabiņa noveles "Aija". Traģiska mīlestība, kas nenesa nevienam laimi, it īpaši Jānim, kas mīlestībā neieraudzīja nekādas citas izejas, tikai pašnāvību. Neapšaubami, šī novele ir viena no stiprākajiem novelem ko esmu lasījis. Tik stipra, ka mana tante, izlasot šo darbu, sāka raudāt. Man šīs darbs atgadināja par to, ka ne vienmēr ir jāklausās sirdi, bet arī savas smadzenes.
Sirds un smadzeņu konflikts izpaužās arī galvenā vāroņā Vinstonā Džordža Orvela antiutopijā "1984". Jauna vara, jauna pasaule un jauns politiskais režīms kontrastē ar parastiem cilvēkiem, kas neizmainīja savus uzskatus uz dzīvi. Tāds bija arī Vinstons, kas bija pārāk ziņkarīgs bīstamā antiutopijas pasaulē, tāpēc viņš bija sodīts. Totalitārā pasaulē, kur nebija grāmatu, jo grāmatiem piemīt vara izmainīt cilvēka uzskatus. Un tāda ir arī šī grāmata, kas parādīja man, ka katrai politiskajai sistēmai ir savi mīnusi, it īpaši sociālismam, tāpēc es esmu laimīgs, ka piedzimu brīvs un potenciāli neviens nevar man kaitēt izvēlēties savu dzīves cēļu.
Dzīve atgadina man šauru kalna taciņu. Ejot pa to, es nevaru būt drošs, ka aiz nākama paverziena nebūs neka slikta. Tāpēc es lasu grāmatus, lai tie ar savu brīnumaino spēku apgaismotu manu dzīves ceļu, liek aizdomāties un motivētu man, lai es darītu kaut-ko jaunu. Grāmatas ir vienkārši mūsu draugi, kas vienmēr palīdzes grūtās situācijās un ar savu varu attīstīs mūs un mūsu bērnus.