Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsu pasaulē ir dažādi cilvēki: gudri un muļķīgi, saprotoši un egoistiski, tie, kuri zin un redz savu mērķi dzīvē, arī tie, kuri vienkārši, bez kādas jēgas, dzīvo, es pateiktu eksistē. Mēs visi saprotam, kādas no tām īpašībām ir sliktas, bet kādas ir labas, tomēr mēs bieži nesaprotam, kādas no tām ir mūsu raksturošas īpašības. Es domāju, ka tas notiek, tāpēc ka mūsdienās tauta rēti ņem rokās un lasa grāmatas. Taču grāmatās ir daudz piemēru un pierēdzes, kuri var palīgt mums attīstīties pareizajos virzienos.
Bērnībā mani vecāki lika man lasīt daudz krievu un latviešu literatūras. Un ne vienkārši tā! Grāmatas lasīšana labo mūsu pareizrakstību un veido mūsu redzesloku. Uz dažādiem piemēriem, kuri ir parādīti grāmatās mēs varām secināt sev kaut ko svarīgu. Rūdolfam Blaumanim ir lielisks darbs, kurš ir nosaukts "Raudupiete", kur ir paradīta mīlestības spēks, ka, cīņoties par savu mīlestību, cilvēks ir gatavs uz pašajām šausmīgākajām rīcībam. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas katrs cilvēks saprotīc: kas ir labi, un kas ir slikti.
Arī grāmatas liek mums aizdomāties par savām gārīgām vērtībām. Nesen esmu izlasījis brinišķīgu Mārtiņa Zīverta lugu "Kāds, kura nav". Šajā lugā ir ideāli attēlota situācija, kurā gandrīz katrs no mums nevarētu rīkoties tā, kā rīkojas galvenais varonis. Kad viņš atgriežas no kara un ieraudzēja savu sievu ar citu vīrieti un saprata, ka viņa ir laimīga, viņš mierīgi aizgāja prom, lai netraucētu laimīgi dzīvot viņa mīļai. Šī vīrišķīgā rīcība liek man aizdomāties, vai es varētu tā pat. Gribi vai negribi, bet tu saproti, ka tas ir pareizi, lai gan un "sāpīgi", un rādas tāda vēlme attīstīt savu vīrišķību.
Vēl grāmatas ļoti labi palīdz, īpaši pusaudžiem, veidot pareizu izvēli. Dažreiz mums ir sarežģītas situācijas, kur mēs nezinām, ko izvēlēties, un uz kurieni šī izvēle mums aizvedīs. Viens no tādiem piemēriem ir parādīts triloģijā "Aija", kuru uzrakstijis Jānis Jaunsudrabiņš. Šī troloģija stāsta mums pr jauno cilvēku, kurš īlgi nevarēja izvēlēties sev sievu starp divām sievietēm, bet galā viņa izvēle krita uz sievieti ar zēmām gārīgām vērtībam, un pēc tam vis beidzas šausmīgi: mīlēja citu vīrieti, nerupējas par saviem bērniem. No šīs triloģijas var secināt, ka iekšēja pasaule ir daudz svarīgākā, nekā ārēja izskata.
Jaunās tehnoloģijas dēļ, cilvēks zaudē grāmatas pasauli, kurai ir brīnumainā vara. Sežot internētā, es noveroju, ka tauta nesaprot par ko raksta, ko raksta, kāpēc, raksta ar kļūdām, un vispār iet regress. Lai izmēģinātu visu grāmatu varu, grāmatas jālasā un jāmīļ no bērnības.