Grāmatu brīnumainā vara
Musdienās ir ļoti daudz grāmatu, kas mums stāstā par dzīvi, par mūsu pasauli, cilvēku attiecībām, jūtām un problēmām. Grāmatas cenšas mūs iedvesmot, izsmiet, iemācīt. Un, manuprāt, grāmatām ir ļoti liela, specīga vara. Katram darbam ir galvena ideja – doma, kas maina manu viedokļi, piespiež aizdomāties un radīt secinājumus, jaunas vērtības. Trīs noveles: Rūdolfa Blaumaņa "Raudupiete", "Nāves ēnā", Gunta Zariņa "Sauja ķiršu" mainīja manu vērtību pasauli, tāpēc es esmu parliecināts, ka grāmatām ir brīnumaina vara – mainīt mūsu dzīvi.
Rūdolfa Blaumaņa "Raudupiete" ir īpašs darbs par sievietes rīcību, kad viņa mīl. Ši novele deva man priekšstātu par to, kāda spēcīga jūta ir mīlestība, jo tās deļ sieviete var pat atstāt savu bērnu un atļaut viņam nomirst. Sākumā es negribēju tam tīcēt, ka tādas labas jūtas var izraisīt tādu briesmīgu situāciju, bet tadad saprotu, ka darba mērķis ir pierādīt, ka cilvēks sevi nekontrolē, kad viņu valda emocijas. Arī sev atzīmēju, ka man jāpadomā divreiz, pirms ko teicu, it īpaši ja mani klausās sieviete, kam es esmu ļoti dargs.
Rūdolfa Blaumaņa prozas sacerējums "Nāves ēnā" ir neliela apjoma novele, bet tāda sarežģīta, ka apskatītas tēmas var skaitīt bezgalīgi. Šis darbs ir ļoti emocionāls un aizraujošs, jo tas ir brinišķīga ekstremālas situācijas modelēšana. Cilvēki, kas ir viena soļa tālumā no nāves, atklaj savu reālo personību un visas savas briesmīgas un labākas īpašības. Es aizdomājos, kā es izdarītu varoņu vietā. Kā rīkotos ar ēdienu, ūdeni un bērmu. Manuprāt, visā novelē pastāv goda un egoisma konflikts, un katru reizi es sev pašam jautāju, vai es atļautu sev uzvesties egoistiski, vai piespiestu sevi uzvesties godīgi. Šai grāmatai, protams, ir liela, iedvesmojuša, brīnumaina vara.
Trešais varens darbs ir Gunta Zariņa novele "Sauja ķiršu". Ļoti parasts, īss sižets un galvena ideja: brīvība ir dargāk par dzīvi. Bet man šis darbs izraisa daudz filozofisku jautājumu. Vai brīvibas vērtība ir svarīgāk par visām citām? Vai var īstenot citas vērtības bez brīvības? Kāpēc labāk nedzīvot, nekā dzīvot nebrīvo dzīvi? Kāda ir nozīme cilvēka izvelei? Tos ir bezgalīgi daudz, un es līdz šim momentam meklēju atbildes. Vienīgais, ko tadag saprotu ir, ka vajag cienīt savu laiku, brīvību un izvēli.
Rūdolfa Blaumaņa "Raudupiete", "Nāves ēnā", Gunta Zariņa "Sauja ķiršu" deva man jaunus priekšstātus, domas, vērtības, mainīja manu viedokļi un uzdeva jautājumus par dzīvi. Grāmatas ir vēcāki, kas vēd mūs dzīves laikā, tāpēc tiem ir brinumaina vara.