Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas pastāvēja vienmēr kopš cilvēks iemācījās rakstīt. Tās atver mums durvis uz šo lielu pasauli. No grāmatām mēs sākam pētīt pasauli, mēs mācāmies, uzzinām jaunu. Var droši teikt, ka tās pilnveido mūs. Paplašināt savu pasauli, iemacīties pareizi runāt, paplašināt vārdu krājumu – to visu es varu droši pilnveidot atvērot grāmatu pasauli. Visdažādākie piedzīvojumi, atklājumi gaida katru, kas kādreiz ņems savās rokās šo "maģisku" priekšmetu.
Mani katru dienu iedvēsmo visdažādākas lietas. Lai kaut ko darīt ar sirdi, iedvesma ir nepieciešama. Viena no tām brīnišķīgam iedvesmes avotiem ir Māras Jakubovskas grāmata "Direktoriene". Es mācos 12. klasē, un tagad man vissvarīgākais dzīvē ir atrast savu ceļu un mērķi, jo citādāk neviens cilvēks nevar pastāvēt, kas ir spilgti atspoguļots režisora Jurisa Kursieša iestūdēta filma "Modris". M. Jakubovskas grāmatā direktorei visu dzīvi bija mērķis, kuru viņa ātri sasniedza un pilnveidoja sev labākajā veidā. Viņas mērķtiecīgums lika mani aizdomāties arī par savu talāko dzīvi un deva pārliecinātību, ka viss man sanāks.
Nevar droši apgalvot, ka grāmatas "Direktoriene" galvenais varonis ir tik iedvēsmojošais. Man, izlasot šo grāmatu, radās sajūta, ka vajag mainīt sevi. Viena no tām lietām ir mācība, ka mums ir jādomā par saviem vecākiem. Par dzimtenes mīlestību, par mīlestību pret senčiem un vecākiem ir runāts vairākās grāmatas, piemēram vienā no I. Ziedoņa Epifāniju krājumā epifānijām "Uzvelciet baltu krēklu". Diemžēt, direktore no M. Jakubovskas darba pazaudēja savu māti, un, manuprāt, tas ir viņas vaina. Karjera bija galvenā prioritāte un viņa nejūta to nābas saiti ar savu mammu.
Rezultātā mūsu galvenā varoņa tēls izskatās ka sieviete, kurai galvenais dzīvē ir karjera, kur viņa ir viena no labākajiem, bet kurai nav ne ģimenes, ne vecāku. Vienā dienā visa dzīve beidzās – māte nomira, neviena viņai nav. Likās, ka dzīve ir beigusies. Izlasot šo daļu, man ienāca prātā I. Ziedoņa epifānija "Katra pietura zīme ir tikai apstāja..." Dzīves beigās ir nāve, un tas ir punkts. Kamēr mēs esam dzīvi, mums ir jācinās. Tas nav viegli, taču ir nepieciešams. Mūsu varoņa liktenī ir tikai komats, un tagad ir jāmaina savu dzīvi, ko viņa izdarīja.
Katras grāmatas galvenais mērķis ir paslēpt kādu mācību. Es, izlasot daudzas grāmatas, cenšos mainīt sevi, un savu apkārtni. Lasot daudz grāmatu, man izveidojas kāda saikne starp viņiem un visām citām arzemju literatūras darbiem. Tā, man izveidojas aina ar perfektiem cilvēkiem, ideālu dzīvi un labāko pasauli. Tieši šīs darbs, lika man aizdomāties par savu dzīvi, un pat deva motivāciju uz to īstenošanu.
Ja man kādreiz kāds jautās, kāds spēks piemīt grāmatām, es noteikti pateikšu, ka tai ir brīnumaina vara mainīt pasauli caur katru lasītāju.