Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās cilvēkiem, parasti, pietrūk labsirdību un maigumu, agresīvas pasaules un ārējo faktoru ietekmes dēļ. Pragmatisks uzskats pa dzīvi ved pie finansiālas labklājības, bet garīgais moments palēnam izzūd. Manuprāt, cilvēkiem pietrūkst laika, lai vienkārši mierīgi pasēdēt ar radiniekiem, vai palasīt grāmatu brīvajā vakarā. Tādi momenti ir svarīgi, lai izveidot cilvēku no lielā burta, un tieši grāmatas var ar to palīdzēt.
Pārsvarā, grāmatas cenšās atvērt un paplašināt jūsu dzīves izpratni un likt aizdomāties par garīgām lietām. Ir jāiedziļinās katrā teikumā, lai nepazaudēt katru sīku detaļu, kas var stulmt jūs uz pašanalīzi vai situācijas analīzi. Parasti, tieši psiholoģiskās grāmatas var palīdzēt cilvēkiem risināt dvēseles konfliktus. Regīnai Ezerai ir liels darbu skaits, kur tiek izvirzītas cilvēciskās problēmas, bet ar "dzīvnieku seju". "Zooloģiskajās novelēs" autore paradīja problemātiskās situācijas dzīvē izmantojot dzīvniekus un cilvēkus, ka ļoti tuvus pēc dvēseles būtnes. Regīna Ezera savā novelē "Cilvēkam vajag suni" paradīja, ka tik mazs un niecīgs dzīvnieks suns spēj apvienot cilvēkus ar iekšējiem un ģimenes konfliktiem. "Šķirties ir mazliet mirt," teica kādreiz Regīna Ezera un gribēja ar saviem darbiem mudināt cilvēkus būt kopā, pēc iespējas, ilgāku laiku, jo vienam iztikt ir ārpratīgi grūti.
Grāmatai vai darbam nav arī jābūt ļoti gariem pēc apjoma, lai likt cilvēkus aizdomāties. Principā, jo asāk un skaidrāk ir izteikta kāda doma, jo labāk tā paliek atmiņā. Pat ja grāmatai ir tikai divdesmit lapaspuses tā var iekļaut sevī tik lielu domu bagāžu, ka pat enciklopēdija nevarēs to aizstāvēt. Pie tam varu piemīnēt Imantu Ziedoni, kas prata izteikt sirdij tuvu lietu desmit teikumos savās epifānijās. Ļoti labs piemērs no tiem ir epifānija "Mans draugs", kur tik spoži, konkrēti un skaidri ir pateikts par draudzību kā tādu, ka neviens pētnieciskais raksts neatliks jūsu atmiņā tādu pēcgaršu, kā to ir izdarījis Ziedonis. Šī epifānija uzreiz mudina aizdomāties, vai tādu draugu vispār ir, un, ja ir, vai tādu pastāv starp jums.
Dažreiz, literāros darbos var satikt ļoti nepatīkamus varoņus, kas palīdz izveidot priekš sevim tēlu no kā ir jācenšās izvairīties pa dzīvi. Priekš manim tāds tēls ir Aija no Jāņa Jaunsudraba darba "Aija". Pēc mūsdienīgiem dzīves kanoniem Aija nebija slikta sieviete, bet tās merkantilīsms un to, cik viņa ienīsta savus bērnus lika man aizdomāties par savu nākotni, un par to, kas man ir svarīgi un būs svarīgi pa dzīvi. Jebkurām cilvēkam tāds tēls kā Aija mudina aizdomāties par dzīves prioritātem un vērtībam. Tāda attieksme pret bērniem un cilvēkiem ir nepieļaujāma, un es centīšos nākotnē izdarīt visu iespējamo, lai nekļūt par tādu "Aiju".
Katrai grāmatai ir mērķis panest dziļu domu līdz katram lasītājam. Ne katrai tās izdodās, bet ja izdevās, tad lasītājs kļūst garīgajā ziņā bagātāk un varēs pamainīt savā dzīvē lietas, kurus uzskatīja par pareizām pirms grāmatas lasīšanas. Cik interesants ir tas fakts, ka parastais papīru kopums ar burtiem uz tiem, spēj pamainīt cilvēku no iekšenēs uz 180 grādiem.