Grāmatu brīnumainā vara.
Literatūra paplašīna mūsu pasaule un dara tos labāk. Atklāju unikalu un interesantu dzīves stāstu. Es lasīju gan latviešu, gan krievu, gan ārzemju rakstnieku.Nesēn es izlasīju trīs grāmatas: J. Jaunsudrabiņa, M. Bulgakova un G. Flinnas.
Man patīk lasīt grāmatas, kuras saistīta ar cilvēku dzīvību. Labprātāk izvēlējos lasīt detektīvi, jo vajag ar varoniem meģināt atminēt noziegumu kopā. Gilliana Flinna, ārzemju rakstniece, ir uzraktījusi uz šo brīdi tikai trīs grāmatas: "Zudusi", "Asi priekšmēti" un "Tumši noslēpumi". Tās grāmatas māca, ka nedrīkst uzticēt cilvēkiem, jo āriene var būt ļoti maldinoša. Cilvēks, kurš no pirma skatiena uzskāta "balts" un "pukains" var izradīties slepkāva. Flinna patīk daudz aprakstīt otršķirigas darbības, tāpēc grūti saprast, ar ko stāsts beigsies. Ceru, ka nakotnē būs publicēta jauna grāmata, kura būs mīklaina un notikums vairāk apslēpti.
Krievu rakstnieks Mihails Bulgakovs ir viens no populārakiem autoriem. Viņa romana "Meistar un Margarita" ir bagāts ar simboliem un nosliepumiem. Lasīšana jāpieverst uzmanību uz katram detāliem. Es lasiju lēni, nesteidzoši, lai visu saprastu. Pēc tam es arī noskatīju filmu, pateicoties tam, vizuāli vajag redzēt visus skatuves. Mans vismīļakais varonis bija – Begemots – liels, smieklīgs, resns kaķis, kurš kalpo Volandam un cenšas būt uzmanības centrā. Man patīk epizodes ar viņu, jo tie jautri un asprātīgi uzrakstīti. M. Bulgakova vardos – "Laiks mainās, bet cilvēki nemainās". Tā nozīme, ka cilvēku raksturs un darbības nemainās. Grāmata uzrakstīta 20. gs. Kā mēs varām redzēt, cilvēku rīcības šodien u cilvēku 20. gs ir vienādi.
Latviešu literatūra esmu iepazinusi ar Jāņa Jaunsudrabiņa romānu "Aija". Grāmatā galvēna problēma ir prioritate, ka dažadi cilvēki uztver jedzienu: "mīlestība", "ģimene", "laime". Aijai, galvenais varonis, bija svarīgi atrast bagatu vīru, lai nestrādātu un vienmēr sež mājā. Bet Jānis gribēja radīt lielu ģimene ar Aiju. Pec lasīšana rodas jautājumi: "Ko var izdarīt cilvēks ar lielu mīlestību? Kā var mīlēt?" Ar klasesbiedriem mēs atbildējām uz šiem jautājumiem. Kļūva saprotams, ko Jānis Jaunsudrabiņš gribēja teic lasītājam. Grāmata māca, ka mīlestība ir ļoti nikna "lieta", kuru nekas negaida. "Aija" palīdz pajūties gan sāpes, gan laime. Un paskatīties citiem acim, ko nozime dažadiem cilvēkiem vienu un to pašu jūtu.
Literatūra palidz saprast sev un pasauli. Lasot es pardzīvoju stāstu ar varoņiem kopā. Grāmatas atbildēja man uz sarežģitiem jautajumiem un palidz darīt pareizi, lai nedarīšu kļūdas. Man ir Svarīgi, lai valoda bušu bagāta, tad būs liels vardu krājums. Visi minētie autori (M. Bulgakovs, J. Jaunsudrabiņs, G. Flinnns) veido manu kritisko domu.