Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatām ir milzīga vērtība, manuprāt, tās palīdz izprast konkrētu vēstures posmu, mudina pētīt cilvēku uzvedību un bieži vien slēpj atbildes uz sen mokošajiem jautājumiem. Lasīšana padara mani par domājošu un zinošu sabiedrības pārstāvi.
Viena no pēdējām grāmatām, kura izraisija man daudz jautājumu, ir Noras Ikstenas "Mātes piens". Tā skar vairākas tēmas – Latvijas iedzīvotāju stāvokli Padomju Savienībā, paaudžu savstarpējas attiecības un pat feminismu. Šī grāmata kļuva par sensāciju ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, jo autore izsacija savu skatijumu, noņemot rozas brilles nost. Skārbs stāsts par meitas, mātes un vecmāmiņas likteni Padomju Latvijā, par nespēju pieņemt realitāti un par cīņu nevis par savu, bet par savas mātes dzīvību. Šai grāmatai ir vara mudināt mani aizdomāties par vēsturisko faktu patiesību un pārdzīvojumiem, kurus mēdz izjūst cilvēki man apkārt.
Jānis Jaunsudrabiņš ar savu triloģiju "Aija" arī mani emocionāli uzrunā. Galvenās varones prioritātes dzīvē ir līdzīgas kā mūsdienu sabiedrībai, kad tieksme pēc materiāla stāvokļa kļūst svarīgāka par ģimeni un mīlestību. Šīs romāns ir vērtīgs padomju devējs, es priekš sevis sapratu, ka gan Jāņa gan Aijas ceļi pie priecīgas dzīves nenovedīs, tādeļ nevajag atkārtot viņu kļūdas.
Vēl viens apbrīnamais autors, kura katram darbam ir zelta vērtība ir Imants Ziedonis. Cilvēks, kurš līdz mūža beigām rakstīja un dalijās ar savu skaistu pasaules redzējumu. Imanta Ziedoņa epifānijas es uztveru kā gudrības devu, kaut gan esmu pārliecināta, ka manas dzīves pieredzes vēl trūkst, lai pilnīgi saprast visu epifāniju galvenās domas. Priekš sevis es izcēlu vienu vismīļāko darbu, kurš mani iedvesmo – epifānija "Uzvelciet baltu kreklu". Tajā iet runa par godīgumu ne tikai pret sevi, bet arī pret cilvēkiem apkārt. Epifānija mudina katrā savā darbā ielikt dvēseles gabaliņu, jo tikai tā var sasniegt labākus rezultātus. Es jūtos lepna, ka dzīvoju uz tās zemes, kur vēl pavisam nesen Imants Ziedonis dalijās ar savu gudrību, mudinot mūs dzīvot viegli un galvenais kļūt par labiem cilvēkiem. Man ir prieks, ka šī autora mākslai ir tāda brīnumainā vara, ka pat pēc rakstnieka nāves pēcteči turpina iesākto fonda "Viegli" darbību un atbalsta Latvijas talantus.
Grāmatām ir brīnumainā vara mainīt, lasītāja pasaules uztveri. Pēc Imanta Ziedoņa epifānijām es gribu kļūt par labāko cilvēku, pēc Jāņa Jaunsudrabiņa trilogijas "Aija" es zinu, ka nauda patiesībā nenes prieku, pēc Noras Ikstenas "Mātes piena" es uzmanīgāk vērtēšu vēsturiskus avotus un mēģināšu sapratīgāk atnesties pie citiem cilvēkiem, jo nezinu kādas grūtības viņi pārdzīvo savā ikdienā.