Grāmatu brīnumainā vara
Visā pasaulē ir ļoti daudz grāmatu. Eksiste dažādi žanri un veidi. Tātād katrs cilvēks var atrast sev kaut ko interesantu un patīkamu. Tomēr domas par to, kāds pielietojums grāmatai ir, visiem atšķiras. Kāds domā, ka jālasa grāmatas tikai, lai iemācītos pareizi runāt. Kāds, ka jālasa grāmatas, lai uzzinātu kaut ko jaunu. Kāds, ka grāmatai nav vispār nekādas jēgas. Patiesībā, grāmatai ir daudzas funkcijas, īpaši tāpēc, tai piemīt liels – liels spēks.
Manuprāt, galvenais ir tas, ka grāmata spēj iemācīt jebkuru cilvēku. Pasakas un stāsti iemācīja mani lasīt. Zinātniskās grāmatas iemācīja mani meklēt informāciju. Lugas un romāni iemācīja mani literārajai valodai un deva iespēju izmantot savā runā tēlainus izteiksmes līdzekļus. Piemēram, Imanta Ziedoņa epifānijas ir uzrakstīti ļoti interesanta valoda. Man ļoti patīk lasīt tas, jo valoda ir ļoti brīnumaina un fantastiska. Man šķiet, ka epifānijas iemācīja mani rakstīt manus pašus darbus tik skaisti un maigi, kā Imants Ziedonis to dara.
Viena no svarīgākam funkcijam ir arī dzīves situāciju apraksts, kas dod iespēju analizēt piedāvāto un pārnest to uz savu dzivi. Ir daudz grāmatu, kur tiek aprakstīti ikdienas dzīves situācijas, kuri ir sastopami ne tikai manā dzīvē, bet arī vēcāku un draugu. Tāpēc no dažādiem darbiem es varu iegūt, zināšanas, kā rīkoties gluži tājā vai otrāda situācijā vai kā pareizi izvēlēties dzīves vertības. Literārā darbā "Aija" (Jānis Jaunsudrabinš) tiek aprakstītas cilvēku savstārpējas attiecības un dažādas dzīves vērtības prioritāte. Es izlasīju šo darbu, un tas man parādīja, ka vienmēr jādoma par nākotni un nekad nav jātic savam jūtam pilnīgi.
Grāmata var ne tikai iemacīt un atvērt acis, grāmata vēl ir burvīga un lieliska nodarbība. Lasīt grāmatas varētu jebkurā laikā un jebkurā vietā. Svarīgais ir tikai noskaņojums! Piemēram, kad man ir labs garastāvoklis, man patīk lasīt romānus. Bet, kad man ir aizdomīgs vai skumjš garastāvoklis, es mīlu pārlasīt Rūdolfa Blaumaņa darbu "Nāves ēna". Tas man parāda to, kādam stipram cilvēkam man jābūt dzīvē.
Balstoties uz to, ko es uzrakstīju, var secināt, ka grāmata var ne tikai atbrivot no reālas pasaules un "nogalināt" laiku, bet arī iemācīt un atvērt acis. Manuprāt, grāmatai piemīt liels spēks, un visā pasaulē vairs nav tādu lietu ar tik brīnumaino varu.