Grāmatu brīnumaina vara
Jebkura grāmata būtiski ir būrtu kombinācija, bet rezonanse, kuru grāmata var radīt sabiedrībā pierāda to, ka laba grāmata ir kaut kas dziļāks par burtu kombinācijam, vārdiem, teikumiem. Laba grāmata ir autora pasaule, kur viņš dalās ar savu pieredzi, domām par svārīgam problēmam, stāsta par dzīves situācijam un anālizē tās. Tikai no autora talanta izmantot literāros instrumentus ir atkarīgs tas cik labi mēs iejūtīsimies viņa pasaulē.
Manuprāt, grāmatu galvenā "missija" ir likt mums aizdomāties par cilvēku sabiedrības problēmam. Apspriežot tās mēs restrukturējam savu domāšanas kārtību, izdaram svarīgus secinājumus un dažreiz pilnīgi mainām savu dzīvi. Viena no populārākam tēmam literatūrā bija un būs garīgo un materiālo vērtību konflikts. Šī tēma saskatāma Rudolfa Blaumaņa darbos, it īpaši darbā "Salna pavasarī". Galvenais varonis ir Liene, kura svārstas starp izvēli būt ar bagātu "Mālnieku" saimnieku vai ar Andru, kuru viņa mīl. Pēc grāmatas izdošanas pagāja daudz laika, bet līdzīga situācija joprojam sastopas ļoti bieži. Nevar nepieminēt arī Jāņa Jaunsudrabiņa darbu "Aija", kurā atklājas naīvas mīlestības ciešanas tēma, ka arī citi cilvēku attiecības aspekti. Pēc sižeta Jānis mīl Aiju un, neskatoties uz to, ka viņa dara viņam pāri, turpina akli un bezjedzīgi mīlēt viņu. Tas ir tikai divi piemēri, bet viņi labi parāda, ka literatūra nenoveco un katram būs noderīgi izlasīt šīs grāmatas.
Grāmatas iedvesmo cilvēkus un apvieno tos. Viens no svārīgākiem literatūras strukturelementiem ir poēzija. 1965. gadā tika organizētas pirmās Dzejas dienas, kuras bija vēltītas Raiņa simtsgadei. Tas bija pasākums, kur lasīja latviešu dzejas, kur topošiem dzējniekiem bija iespēja būt sadzirdētiem. Šīs pasākums ir aktīvs joprojam. 2017. gadā tika organizētas Dzejas dienas, kas bija veltītas Veidenbauma 150. Dzimšanas dienai. Ir daudz pasākumu, kas ir saistīti ar dzeju, piemēram "Orbīta". Tādos pasākumos aktīvi piedalās gan vecie, gan jaunieši, gan vīrieši, gan sievietes. Tas ir pasākums, kur nav svarīgs vecums, dzimums, nacionalitāte, jo visus apvieno mīlestība pret dzeju. Dzejā katrs ispaužas dažādi, atrod savu stilu, savu metodi kā pastāstīt citiem par to, kas viņu uztrauc.
Man liekas, ka grāmatas spēj tik stipri uzdarboties uz mums, jo visus cilvēkus apvieno līdzīgas problēmas un lasot par to, kā cits tos pārvarē, mēs motivējamies un atrodam risinājumus savām problēmām. Tieši grāmatas apvieno apmācīšanas procesu ar estetisko skaistumu un relaksāciju. Reālā dzīvē mums vajag pašiem analizēt dažādus notikumus, bet grāmatā tas jau ir izdarīts. Lasot dažādas grāmatas mēs sastopamies ar dažādiem viedokļiem un tikai tādā veidā mēs veidojam savu individuālo pasaules uztveri.