Grāmatu brīnumainā vara
Literatūra ir durvis, kas atvēr jaunu pasauli. Tur mēs varam iepazīt sevi, savu dzīvi, attistīt zināšanas un fantāzijas. Literatūra māca kā pareizi dzīvot, un tāpēc grāmatās ir liels spēks un vara. Lasot daiļliteratūru, es pārdzīvoju citu dzīvi. Tas palīdz man nekļūdities reālā dzīvē un apdomāt katru rīcību.
Rūdolfa Blaumaņa luga "Indrāni" iedēva man saprātni par dzīvi. Grāmata paradīja, ka naudas ir stiprākās pat par radniecību. Grāmata atvēra man acīs, ka tadas situācijas notiek ne tikai daiļliteratūrā. Pēc darba izlasīšanās, es izdarīju secinājumu, ka nekad negrību rīkoties kā galvenie vāroņi šī lugā. Naudas var nopirk zemes prieku un baudījumu, bet nevar nopirkt mīlestību, un īstu prieku, kas var dod draugi un ģimene. Blaumanis ļoti labi aprakstīja mūsdienas vērtības un pateicoties viņam es pārmainīju savas domas un vērtību pasauli.
Jānis Jaunsudrabiņš savā trilogijā "Aija" apraksta arī reālas dzīves situācijas. Pēc izlasīšanas es sapratu, kad kaut kas vai kaut kurš iet prom no manis, man nevajag turēt to. Varbūt labāk, lai cilvēks atstātu mani, tas būs labāk man. Cik bieži es gribēju turēt cilvēku, kuru es mīlēju, apkārt sevi, domāju, ka viņš bija mana dzīves jēga. Bet pēc tam viņš aizgāja, atstajot mani vienu... Jaunsudrabiņš paradīja man, ka nevienmēr vajag cinīties par to, kas man ir vai es grībētu, lai būtu. Jā tā ir mana lieta vai cilvēks, viņš atnāks manā dzīvē, ja nav "mans", tad arī nevajag brīnīties! Mēs nezīnām, ko mūms jāpardzīvo un par ko ir jācinās. Vajag ticēt savai dzīvei un sev. Par tadiem atklājumiem esmu pateicīga Jānim Jaunsudrabiņam.
Lasot Imanta Ziedoņa epifāniju "Uztveres prieks", es biju parsteigta, ka autors tieši apraksta mūsdienas problēmu: visi visiem mēlo un domā, ka dara pareizi. Bieži mēs domājam, ka melot ir normāli... Bet autors stasta par pretējo. Parasti cilvēki jautā, bet pati negrib dzirdēt patiesību. Grib dzirdēt "skaistus" vārdinus un vārdus, kas palielinā tos. Pēc epifānijas lasīšanās, es sapratu, ka negrību tā dzīvot. Lai visi tā dzīvotu, es nedzīvošu. Es saku darīt un runāt to, ko es uzskātu pareizu. Es vairs nemeloju, lai citiem paradīt kadi lieliski viņi ir. Tagad man nav tik daudz draugu, bet ar mani ir īstie draugi, kas mīl mani ne par "labiem" vārdiem, bet par patiesību, kuru es tiem saku.
Tieši manā dzīve grāmatam ir liela vara. Pateicoties tiem, man ir jauna dzīve. Esmu bagātāka un laimīgāka ar grāmatam. Tagad es pievēršu uzmanību savai dzīvei un esmu priecīga, ka grāmatas deļ es kļūdos mazāk. Es attīstu savas domas un pārskātu savu dzīves jēgu. Tagad es zīnu, ka grāmatas var mainīt dzīves uztvēri...!