Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatai, manuprāt, vajag pievērst lielo uzmanību, jo grāmata ir mūsu mācītāja, kura vienmēr palīdz mums gan ikdenišķas situācijas, gan citos mākslas risinājumus. Grāmata palīdz man vieglāk izprast savas emocijās un jūtas, ieraudzīt sliktas kvalitātes un mainīt tos. Man šķiet, nepieciešams vienmēr lasīt mākslas darbus. Pirmkārt, lai uzzināt jauno interesantu informāciju un paaugstināt savu valodas krājumu. Otrkārt, lai iegūt autora pieredzi un spēj analizējot viņas domas. Ļoti gribas pievērst uzmanību Norai Ikstenai un viņas darbiem.
Nora Ikstena – latviešu izcila rakstniece, viņai pieder daudz balvas, kuri saistīti ar daudzveidīgam sfēram, piemēram, ar literatūru un kultūru. Viena no viņas balvam īr Triju zvaigžņu ordenu viesniece, šo balvu viņa ieguva 2008. gadā. Norai Ikstenai pieder liels ieguldījums latviešu literatūrā. Viņas darbi ir ļoti populāri un kaut kādi no tiem ir musu 12. klases programmā. Es izlasīju Noras Ikstenas grāmatu "Jaunavas mācība", kura bija publicēta 2001. gadā. Es domāju, ka šajā darbā viņa grib parādīt trīs paaudzes, tieši viņas (meitenes) dzīves poziciju . N. Ikstena rāda mums gan pozitivus notikumus, gan negatīvus aspektus dzīvē. Neskatoties uz to, ka grāmata ir moderna un publicēta 21. gadsimta sakumā, viņai ir jēga un dziļš sižets jeb saturs. Pats galvenais, ka šāja romanā meitenes māca pēc Bībēles sižeta. Pēc manas pašas uztveres, Bībēle ir nepieciešama grāmata, lai audzināt bērnus. Man liekas, ka darbi "Mātes piens" un "Jaunavas mācība" ir tieši saistīti, bet, protams, ka katrai savai darbai autore izmanto savu individuālo pieredzi, jūtas, emocijās, vertības, kriterijus.
Arī gribēju teikt par J. Jaunsudrabiņa mākslu. Man patīk un brīna to kā viņš atteicas pret savu dzimteni – Latviju. Viņa biogrāfija ir diezgan plašāka un interesanta. Viņš daudz laiku pavāda svešatnē, bet vienmēr atceras par Latviju. Kad viņš bija svešatnē viņš uzrakstīja eseju "Piemini Latviju," kur stāsta lasītājiem par savam pardzīvojumiem un sirsnīgam atziņam. Arī manu uzmanību pievērsa darba "Zaļa grāmata" par bernības atmiņam. J. Jaunsubrabiņš Latvijai ir kā piemērs, kādam jābūt īstam patriotam.
Pēc mānas pieredzes un pēc dotiem piemēriem var izveidot secīnājumu, ka grāmatas spēle ļoti svarīgu lomu musu dzīvē. Mākslas darbi māca un palīdz mums risināt savas problēmas dažadas situācijas. Grāmatas ietēkme uz manu dzīvesstātu un vertībam. Bez šaubam, varu teikt, ka grāmata ir vara, bet šaja situācija vara ir mūsu rokās. Mēs bieži ignorējam šo varu un tās slikti ietēkme uz musu sabiedrību. Man ļoti gribas, lai jaunieši lāsa vairāk.