"Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi." (I. Ziedonis)
Pasaulē dzīvoja 7 miljardi cilvēki. Protams, ne visus mēs zinam, bet no tiem cilvēkiem katram ir savi cilvēki, draugi. Un no tiem ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi, kurus es ļoti mīlu, cienu. Es zinu, ka visiem ir tādi cilvēki, vismaz viens, bet ir. Cilvēki, draugi ietekmē manu dzīvi, es vienmēr klausīju cilvēkus. Pirms 5 gadiem es domāju, ka daudz draugu – ļoti labi, vienalga kādi viņi ir. Bet ne tagad.
Tagad man tikai 18 gadi, bet man ir 2 cilvēki – sirds ļoti dziļi. Manuprāt, cilvēkam jabūt ar mani īstam. Es varu to viegli parbaudīt. Imanta Ziedoņa epifanijā bija rakstīts: "Uzvilka baltu kreklu un mīli tagad." Es domāju, ka balts krekls simbolizē īsto cilvēku, tīro. Piemēram, es nevaru iedomāties, kā var draudzēties ar cilvēku un nebūt īstam. Dzīve ir diezgan īsa, lai nebūt īstam.
Manuprāt, vajag mijiedarbība starp cilvēkiem. Ja viens mīl, bet otrs ne mīl – tā nav mijiedarbība. Kā piemērs, Jāņa Jaunsudrabiņa romāns "Aija", kur var redzēt, ka Jānis mīl Aiju, ļoti mīl, bet Aija nē. Aijai vajag tikai naudas. Tā arī ir mūsdienās. Daudzi domāja, ka blakus labs, mīļš cilvēks, bet patiesība nē. Es domāju, ka cilvēkus jāparbauda.
Cilvēks, kas ir sirds ļoti dziļi tāds, kuru es redzēju un saku domāt, ka esmu tik laimīga, ka kontaktējos ar šo cilvēku. Man vienmēr ir labi, kad blakus atrodas cilvēks. Viens no tādiem cilvēkiem ir mana draudzene, kuru es zinu jau 15 gadus. Bet es domāju, ka cilvēku var parbaudīt tikai ar rīcībam, nevis ar laiku. Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kurus es pilnīgi jūtu. Sirds ļoti dziļi cilvēks ir tāds, kuru jūtu es un kurš jūt mani. Tas arī ir mijiedarbība. Piemēram, Rainis un Aspazija. Pēc visiem avotiem zināms, ka viņi jūt viens otro. Un tas ir ļoti svarīgi.
Tatad, pēc visiem piedāvatiem faktiem un argumentiem, es varu teikt, ka cilvēki mūsu dzīvē spelē lielu lomu. Es nevaru un negribu domāt, kāda bija mana dzīve bez tādus cilvēkus, kuri katru dienu dara mani par labāko un laimīgo. Arī nobeigumā gribu pateikt, ka es zinu un ceru, ka katram būs tādi cilvēki, kuri sirds ļoti dziļi un sirds nevajag atstāts tukšs, sirdī obligāti jābūt kāds cilvēks. Tieši šo domu Imants Ziedonis atspoguļo savās epifanijās.