"Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi."
Imants Ziedonis reiz teica – "Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi." Ziedonis ar savu pieredzi rāda mums, kas var notikt, ja cilvekam, savam mīļotājam sadarīt pāri vai salaust sirdi.
Mēs visi esam cilvēki, kādi ir ļoti emocionāli un priecājas par dzīvi, rāda savas emocijas visiem, nebaidās tos parādīt, jo saprot ka katrai dzīvai būtnei ir jūtas. Ir arī tādi cilvēki, kuri slēpj savas jūtas ļoti dziļi sevī, nekad tos nevienam nerāda, pat vistuvāķiem cilvēķiem, kuri ir plaši saistīti ar viņu dzīvi. Tas ir katram cilvēkam individuāli, jo katrs skatās uz dzīvi citādi. Kāds pēc sliktas pieredzes tā pat paliek pozitīvs un smaidīgs, bet kāds slēdzās sevī un iekrīt dziļā dīķī ar nosaukumu "depressija".
Kāpēc cilvēki slēdzās sevīs un baidās parādīt savas jūtas un attaisīt visiem savu sirdi? Tas viss ir saistīts ar cilvēka pagātni. Kas notika pagātnē, kādas jūtas bija iekļautas jebkādā situācijā, nevar atlaist tagatnē.
Piemērām, tu tik stipri mīlēji cilvēku, biji gatavs atdot atdot viņam visu, kas tev bija, visu savu mīlestību, savas jūtas, visu sevi, bet tavam mīļotājam tas viss nebija vajadzīgs. To var nosaukt par egoismu. Cilvēks neko neredz, tikai lai dabūtu pieredzi priekš sevis. Merkantīls egoisms. Piemērā var stāstīt par Jāņa Jaunsudrabiņa romānu "Aija". Kāda Aijai bija attieksme pret Jāni, cilvēku kurš viņu mīlēja un bija gatavs uz visu lai viņu precēt? Viņai nemaz nebija vajadzīga Jāņa mīlestība, tikai nauda, tikai atrast sev pieredzi. Jānis bija gatavs uz visu, pat mīlēt viņas trīs meitas no pirmā vīra. Pati Aija neko nedarija lai būtu laimīgai un nedzivot nabadzībā. Negribeja strādāt, lai kaut kā palīdzēt sev, viņai grībejās lai visu gruto darbu, darija par viņu kāds cits. Var arī notikt tā ka ir stāstīts romanā "Aija", ka Jānim neizdevās tikai noslēpt sirdi un nevienam nerādīt savas jūtas, viņš to neizturēja, un domas par pašnāvību viņš tā arī neatlaidija.
Rudolfa Blaumanisa "Nāves ēna" ari ir saistīta ar mīlestības tēmu. Četrpadsmit cilvēki palika uz ledus gabala kuru nes atklātā jūrā. Lielisks piemērs, ka cilvēki ir dažādi. Kādi mīl sevi un nedomā par citiem, kādi ir gatavi atdot Dievam savu dzīvi, lai tikai cilvēki, kurus tu mīl dzīvoja tālāk.
Pabeidzot savu pārspriedumu gribu veikt secinājumus. Katrs cilvēks individuāli attiecas pret mīlestību, pret cilvēkiem kuri to mīlestību ir uzdavinājuši, un katram ir izvēle, domāt tikai par sevi, egoistiski attiesties pret cilvēkiem, un salaust viņiem visu dzīvi, un mainīt visu attieksmi pret dzīvi, vai domāt pirms spelēties ar citu cilvēku jūtām.