"Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi" (I. Ziedonis)
Pasaulē ir apmēram septiņi miljardi cilvēku, katrs no mums atšķiras ne tikai arēji, taču ari raksturs un dzīves vertības mums ir dažādas. Cilvēka morālas vertības un rīcību pamatpricipi veidojas no bērnības. Citādi, cilvēks atspoguļo apkārtnējo vidi, jo katrs to elements kāda veidā maina cilvēku. Tāpēc sabiedrībā var atrast ka sirsnīgus un sapratīgus, ta arī neželīgus un niknas personas.
Sliktai cilvēka uzvēdībai varētu būt dažadi iemesli, pateikt ka persona ir pilnīgi pati vainīga ir nepareizi, jo mums nav iespēju kontrolēt visu, kas pret mums attiecas. Piemēram, Rūdolfa Blaumaņa stāsts "Nāves ēnā" rāda lasītājiem, kā cilvēki mainās bīstamās situacijās, kad ir liels risks savai dzīvei. Bet Blaumaņa "Raudupiete" apraksta kā cilvēks pats izaudzināja sevī visas nelabvelīgas rakstura īpašības. Tāpēc sirsnīgs cilvēks ir ne tikai tās, kurš dara no sirds un rikojas citā cilvēka labumā, bet arī tas, kurš saglāba savas labākas īpašības jebkurā gadijumā.
Vistuvākie man cilvēki ir tie, kurus es mīlu, tā ir mana ģimene, pēc tam ir mani labākie draugi, ar kuriem es draudzijos no bērnības. Protams, es zinu viņu brinišķīgas puses un trūkumus, bet pārdzīvojot dažus konfliktus mēs esam pielaikojuši dzīvot tuvumā, un mēs zinām pieieju katram draugam un radiniekam. Imants Ziedonis epifanijā "Neviens nestrīdas ar sevi" rakstīja, ka dažreiz ir nepieciešami konfliktēt ar sevi, ar savam sliktam pusem, jo šajā konflikta nav uzvaretāju, bet strīdaties ar citiem mēs vienmēr gribam uzvarēt, bet ne risināt kopējo problēmu. Tāpēc cilvēki, ar kuriem izdevas pārdzīvot konfiliktus un strīdas, iekļavuši vēl dziļāk manā sirdī, jo viņi grib un var mainīties mūsu attiecību labuma deļ.
Manā sirdī ir īpaša vieta tadiem cilvēkiem, kuri neapvieno un nesalidzina moralas vertības ar materialiem. Protams, lai veidotu ģimeni ir nepieciešama kāda finansiala stabilitāte, bet kad ir runa par mīlestību, tad naudas jautājumu labāk neņemt vērā. Janis Jaunsudrabiņš sava darbā "Aija" pieverš uzmanību šitai problēmai, kad jaizvēlas viens no diviem: mīlošs jaunietis, vai bagāts. Manuprāt, cilvēks kurš mīl un viņu arī mīl, ir daudz laimīgāks nekā bagāts un vientuļš cilvēks.
Lasot Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa un Imanta Ziedoņa literāro darbus, es paplašināju savu morolo vērtību krātuvi. Tagad varu pateikt, ka uz visu mūžu sirdī palika cilvēki kurī: ir sirsnīgi, neskatoties uz dzīves grutibam; nav vienaldzīgi un gatavi risināt problēmas, ka arī mainīt sevi, lai to izdarītu; saprata ka visdargākais pasaulē ir mīlestība, draudzība, palīdzība, nevis nauda, popularitāte u.t.t. Tādu cilvēku ir ļoti maz, tāpēc ir svarīgi būt atvertiem tiem, kuri grib palīdzēt tev būt laimīgām.