Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Vēsture ir ļoti cikliska un scenārijs ir gandrīz vienāds. Katru gadsimtu cilvēki salīdzina notikumus un sekas, meklē vainīgos un uzvarētājus. Un katru reizi mēs dzirdam: "ja būtu tā, tad..."
Es neredzu tam nekādas jēgas, protams, ja hercogs Jēkabs turpinātu attīstīt tirzdniecību un paplašināt teritoriju, tad mēs dzīvotu citādāk, bet ir taču jādzīvo tagatnē.
Es uzskatu, ka katras paaudzes un gadsimta uzdevums ir kultūras, vestures un sabiedrības mantojuma saglabāšana, tā paplašināšana, popularizēšana un bagātināšana. Mums ir jāzin vēsture un ir jācentās neatkārtot tās kļūdas, kas jau bija pieļautas. Bet viena no aktuālākām problēmām, mūsdien, ir slinkums. "21. gadsimts – tehnoloģijas gadsimts" ļoti populāra un bieži sadzirdama frāze. Viņu izmanto lai pamatot, kāpēc cilvēki meklē vieglākus problēmu rīsināšanas ceļus. Kāpēc cilvēki slinko un vairs negrib strādāt ar rokām.
Tas iegāja tik tālu, ka jau paliek bail, jo neviens nezin, kas būs talāk... Paliek bail, ka robotu tehnika un izveidotais intellekts drīz jau aizvietos mūs. Bet mēs paši esam vainīgi.
Iepriekšējo gadsimtu paaudzes kritizē un salīdzina mūs ar viņiem, viņi saka, ka mēs esam sliktāki, neizglītotāki, sliņķi un necienam to, kas mums ir. Es uzskatu, ka cilvēki nemainās, ir noteikti cilvēku tipi, kuri eksistē jebkādā gadsimtā, paaudzē un valstī un ja padomāt un pameklēt, tad jūs visur atradīsiet līdzīgās personības un uzvedību.
Mūsu gadsimts tik tiko sākās, vel ir diezgan jauns, bet tagad var teikt, ka mums paveicās kautkādā mēra. Cilvēce dzīvo mierā, nav pasaules karu, bet, tomer, ir tāda sajūta, ka mēs dzīvojam aukstā kara statussā vai varu konkurencē. Ir terorisms, ir valsts konflikti, ir iekšējie valsts strīdi un kari, tā būs vienmēr. Tas ir normāli, vienmēr būs neapmierināti cilvēki, neitrāli un iniciatīvi cilvēki. Kā jau bija teikts, vēsture ir ļoti cikliska.
Mūsdienas Latvija pieder pie valstu grupas, kas tagad atrodās attīstības processā. Mūsu valsts izmanto iespējamās iespējas lai padarītu mūsu dzīvi vieglāku un spilgtāku. Gribās pieminēt ikgadu svētkus un festivālus, piemēram, "Staro Riga" "Muzeju nakts" "Zinātnieku nakts" "Dziesmu un deju svētki" "Maija Grāfs" utt. kur mēs izmantojam un popularizējam doto mums no vēstures, kultūras un tehnoloģijas processa.
Lai ieraudzītu to, kas skar un interesē mūsu gadsimta cilvēkus ir jāskatās apkārt, jaanalizē, ko skatās un klausās jaunieši, par ko runā mēdijas, kādas grāmatas raksta rakstnieki un par ko sapņo kļūt bērni.
Lai izprast savu gadsimtu ir jāzin vēsture, jāmāk analizēt cilvēkus un ir jādzīvo tagatnē. Lai sadzirdēt un ieraudzīt apkārtējo ir jāpaplašina savu iekšējo pasauli.