Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Es un mani vecāki esam dzimusi dažas gadsimtas. Mēs esam ļoti atšķirīgi. Man interese vienas lietas, vecākus otrādas. Bēt mani vecāki cenšas izprast mani un arī 21 gadsimtu, lai mūsu ģimēnē būtu sapratne.
Es uzskatu, kā 21. gadsimtā dzīvot ir labāk, nekā bija agrāk. Mums tagad ir ļoti daudz iespējas. Es viegli varu atrast vietu, kur macities. Es varu dabūt edienu, kuru gribu, un bez rindas, kā bija PSRS laikā. Es varu ceļot cik gribu, ja ir naudas. Es cenšos izprast savu gadsimtu un darīt visu, ko varu.
Liels pozitīvs aspekts 21. gadsimtā – ir jaunas tehnoloģijas. Es domāju, ka tehnoloģijas dara mūsu dzīvi ērtāk, un palīga saglabāt mūsu laiku. Es varu viegli atrast savu draudzene, izmantojot telefonu vai datoru. Es domāju, kā tas ir liels pluss.
Manuprāt, diemžēl, cilvēki sāka mazāk lasīt 21. gadsimtā. Varbūt tas atkarīgs no tā, kā mēs tagad vairāk izmāntojām tehnoloģijas, vai arī no tā kā nav tik daudz brīva laika. Bēt es cenšos lasīt vairāk. Es domāju, ka nevajag aizmirst par grāmātam un katr no mums var atrast 20 minutes diena, lai kaut ko palasīt.
Es izlasīju netik daudz grāmatas, bēt cik daudz es uzzinaju... Es lasīju Imanta Ziedoņa epifanījas, pēc tam es paskatīju uz mūsu pasaule cītādāk. Es saprotu, ka vajag milēt to, kas mums ir un dzīvot tagad, tājā mirkli. Man patīk arī Ojāra Vacieti dzejoļi, jo viņš vēl reiz atgadina, cik skaista daba mums ir. Ja runāt par literatūru mana gadsimta, tad viena no grāmātas, ko es izlasījusi ir "Mātes piens", autors ir Nora Ikstena. Ši grāmāta ir ļoti stipra. Vīņa vēl reiz atgadina cik grūti bija dzīvot PSRS laikā, cik daudz problēmas bija arī ģimenēs. Mūsu laika nav tik daudz cilvēku, kuri labi prot izteikt savu veidokli, tāpēc jālasa vairāk grāmātas, lai būtu gudrākam un rakstīt, runāt, gramatiski labāk.
Es gribu dzīvot tagatnē. Tieši tāpēc es cenšos ieraudzīt, saklausīt un izprast savu gadsimtu. Man ļoti interese mūslaiku kino, mūzika, grāmātas un vispār cilvēki. Es uzskatu, kā laiks iet, viss mainas, un mums arī ir jāiet ar viņu. Protams, klasiku ir jāzin un tradicijas arī nedrīkst aizmirst, bēt vajag izprast arī savu gadsimtu. Es dzīvoju tagad, un es esmu lepna par manu paaudze, valsti un vispar manu gadsimtu!