Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmata, tā ir lieta, kuras varu un vērtību līdz galam aptver tikai retais. Mirklī, kad grāmatu izlasa kaut viens cilvēks, tā iegūst nemirstību un vārdi, kas pastāv mūžīgi ir dažreiz varenāki par veselu varas kustību.
Visiem zināms, ka ir grūti pieredzēt visu un izprast situācijas, kuras nekad nav atgadījušās mums pašiem, taču grāmatas mums dod iespēju izdzīvot dzīves par kurām varētu tikai sapņot. Šādā veidā no stāstiem mēs mācāmies līdzjūtību, sapratni un kā dzīvot ar atvērtu prātu. Vienkāršāk sakot, grāmatas mums palīdz, un pat citreiz liek, mainīties un pārvērsties uz labākām sevis versijām. Gluži kā Rainis teica: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Grāmatām ir vara mūs pilnveidot un mācīt, kas rezultātā ļauj mums ilgāk un pilnvērtīgāk pastāvēt šajā pasaulē.
Visbrīnišķīgākais, ko grāmatas spēj mums dot ir ieskats citu cilvēku prātos – ko viņi jūt, kā viņi domā un kā viņi reaģē. Mēs neprotam vēl lasīt citu domas, bet mēs tās protam izlasīt, kad tās ir uzrakstītas uz papīra lapas. Ļoti bieži pasaulē ir atgadījumi, kad mēs nesaprotam kā gan cilvēki spēja rīkoties tik drausmīgi, taču vienmēr atrodas kāds, kas par to uzraksta un no tā mēs spējam izprast kādēļ notika, kas notika. Piemēram, “Woman at point zero” dod lielisku ieskatu kā ir uzaugt meitenei musulmaņu sabiedrībā, neizlasot šo grāmatu, ir grūti izprast kādēļ daļa sieviešu ļauj pret sevi izturēties tik necienīgi un vardarbīgi. Palasot Oskara Vailda grāmatas, mums ir dota iespēja saprast kā domāja iepriekšējo gadsimtu sabiedrības, it īpaši grāmatā “Importance of being ernest”. Vai lasot par Dorianu Greju mēs spējam ieskatīties prātā, kas strādā pilnīgi citādāk, kā normāla cilvēka, gūstot prasmi netiesāt kādu, kura prāts strādā atšķirīgi.
Iespējams visbrīnumainākā grāmatu vara ir to daudzveidībā. Katrai grāmatai ir mums, ko iemācīt, taču mēs visi esam izveidojuši savu uztveri, tādēļ ir žanri no kuriem mācāmies veiklāk. Pastāv neskaitāmi daudz žanru par divtik daudz tematiem un mums, lasītājiem, ir dota privilēģija izvēlēties sev tīkamāko. Vienam vieglāk fizikas teoriju ir mācīties no mācību grāmatas, otram no zinātnieku biogrāfijām. Grāmatas ir mūsu skolotāji, prāti – mūsu neizpētītie visumi. Jo vairāk grāmatu lasīsim, jo plašāks kļūs visums un, jo plašāks visum, jo vairāk grāmatu tiks radītas, tātad veidojas nebeidzams zināšanu aplis, tā lūk, arī ir vara.
Tie kuri neaptver grāmatu varu, zaudē spēju no tām iegūt visu to potenciālo informāciju un zināšanu devu. Bez grāmatām tautas viena otru neizprastu nemaz, akadēmiskā izglītība būtu gandrīz neiespējama un vairums cilvēku nodzīvotu tikai vienu dzīvi … un kas gan var būt traģiskāks par to?