Grāmatu brīnumainā vara
Grāmata nav tikai vienkārš lapu kopums, kas sasiets kopā. Tā nav autoram patīkamu burtu akārtojums ento lapaspušu apmērā vai arī skaistu vārdu enciklopēdija. Grāmata nesastāv tikai no tintes un lapām. Tajā ir arī darbs, ko autors ir ieguldijis radot šo priekšmetu. No grāmatām var iegūt vairāk kā tikai stāstu. Ar tās palīdzību katrs var paskatīties uz lietām no cita cilvēka skatu punkta – grāmatu gadījumā autora. Grāmata var būt kā draugs, kas izstāsta sev piedzīvotās problēmas, lai mēs no tām izvairītos vai tiktu viegli ar tām galā. Un galu galā grāmatas vieno un raisa diskusijas nepazīstamu cilvēku vidū.
Uz pasaules ir miljardiem cilvēku un katrs no tiem ir unikāls. Pati saprotamākā atšķirība protam ir izskats – tievs, garš, izskatīgs, blonds-, bet viss unikālakais ir domāšanas stils jeb veids. Pat vienas olšūnas dvīņiem, kam ķermenis un tā darbības ir identiskas, domāšanas veids atšķiras. Bet vai ir iespējams apskatīt lietas no cita cilvēka skatu punkta? Vienīgā lieta, kam ir šāda vara ir daiļliteratūras teksti, piemēram, grāmatas. Rakstot grāmatu autors uzliek uz papīra savu redzējumu par noteikta tematu, jeb savu domašanas veidu. Cilvēkam skatoties autora acīm uz pasauli var palīdzēt apzināties savu skatījumu, pilnveidot to.
Ir cilvēki, kam ir daudz draugu. Ir tie, kas domā, ka viņiem ir daudz draugu. Citi uzskata, ka vienīgais īstais draugs ir kāds dzīvnieks, bet, ja grāmatas izrādītu kādas dzīvības pazīmes, tad draugu ar lielāku dzīves pieredzi un informācijas daudzumu atrast būtu grūti. Jā, grāmatām nav emocijas, bet izraisīt tās var bez problēmām. Tās spēj dot padomu, ja esi nonācis dzīves krustcelēs. Protams jāatceras, ka grāmatām šādā draudzībā būs vara pār tevi, ja sāksi visu ņemt pārāk nopietni. Kā spilktāka piemēru varam ņemt bībeli, kuras vārdā ir dedzinātas sievietes un meitenes, notikuši kari ar milzīgiem cilvēku upuriem (Krusta kari). Grāmata var būt kā labs draugs un vakara saruna biedrs, bet ne viss, kas tajā ir rakstīt jāpieņem nopietni, draugi arī savā starpā jokojās.
Vēl kā trešo lietu var minēt, ka grāmatām ir vara savest kopā līdzīgi domājošus cilvēkus. Autors rakstot darbu izmanto valodu – frāzes, izteicienus-, kas viņam patīk. Tādā veida piesaistot lidzīgi domājošos. Vēlāk kompānijā ar nepazīstamiem cilvēkiem šī grāmata būs lieta, kas saisaistīs jūs un paradīs, ka esat līdzīgi domājoši.
Grāmatām ir liela nozīme gan lasītāja gan autora dzīvē. Autors savā grāmatā ir atstājis dalu sevis. Atravis daļiņu savas dvēseles un ielicis grāmatā. Šī dvēseles daļa arī ļauj gan ieskatīties autorā gan lasot justies, tā itkā runātu ar cilvēku, gan savest cilvēkus kopā. Grāmatām ir liela vara cilvēka dzīvē, un nevajag to novērtēt par zemu.