Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Šis gadsimts ir ļoti attīstījies pēdējajā dekādē. Mainoties laikam ir nākušas klāt vērtības un vecās vērtības pazudušas. Tā sakot vēcajā vietā nācis kaut kas jauns, labākas vai sliktākas vērtības, to cilvēki spriež paši, cik cilvēku tik viedokļi.
Laikam ejot, manuprāt visvairāk mainās kultūra, tās ģerbšanās stils un uzvedība. Kultūra rada un maina paši mēs, ietekmējoties no slavenībām, ja deviņdesmitajos gados, cilvēki paši radīja savu stilu un kultūru, tad šobrīd, tas notiek pārsvarā ietekmējoties no amerikāņu slavenībām. Kultūru ir neatņemama sastāvdaļa no tautas, tas tomēr ir ļoti liels mārketings un zem tā slēpjas ļoti liela nauda, kas apgrozas, lai augstākie cilvēki spētu nopelnīt. Mainoties laikam cilvēki paliek vairāk nenopietnāki, jo kāds viņus diktē no augšas, ko viņiem darīt un kā darīt, no šī vairāk ietekmējas jaunieši, pusaudži un viņus diktē internets, telefoni, kuros viņi ir iegrimuši dienā vismaz pa divām stundām.
Šajā gadsimtā tiek aizmirsts par grāmatām, to lasīšanu un to izprhatni, kāpēc būtu jālasa un jaizprot literatūras darbi. Es teikšu godīgi grāmatas lasīju līdz ceturtajai klasei, jo mājās nebija pieejams internets. Kopš parādijies ir internets grāmatas ir atstātas novārtā un šī ir tā kultūra, laikam ejot vecā vietā nāk kaut kas jauns. Vecais sāk izmirt, bet cilvēki cenšas to atcerēties un mēģināt to kaut kā atgriezt. Tas ir tā pat kā salīdzināt āmuru ar naglu pistoli, āmurs mums arī drīz vairs nebūs vajadzīgs un tāpat kā grāmatas, manuprāt 21. gadsimta beigās, tie jau būs vēstures priekšmeti, kurus varēs atstāt muzejā. Jā protams ir elektroniskās grāmatas, kuras cilvēki izmanto, manā radu un cilvēku lokā, tas ir varbūt viens vai divi cilvēki. Nevajag censties atgriezt veco, tas ir tā pat kā salīdzināt deviņdesmitos gadus un protams ir cilvēki, kas vēl dzīvo pēc tās kultūras, bet nekas nav mūžīcgs.
Tomēr ir, kas pozitīvs arī šijā gadsimtā, kurā dzīvojam. Ir attīstījies transports, kas sniedz mums lielisku iespēju apceļot dažādas valstis vai pilsētas. Manuprāt katram no mums ģimenē ir automašīna ar, kuru varam pārvietoties vai arī aizceļot uz, kādu citu valsti. Tas mums, tomēr dod lielisku iespēju ceļot ar lidmašīnām, kuģiem, velosipēdiem vai pat ar kājām, stādinot citas mašīnas un jautājot vai nevar aizvest. Ceļojot tu vari ieraudzīt citas valstis un kultūras kā viņi dzīvo un kāda ir viņu uzvedība vai izpratne tieši dzīvojot savu dzīvi. Tomēr šajā gadsimtā ir ļoti attīstījies tūrisms, cilvēki brauc/lido un atpūšas, apskat vēsturiskus objektus, iepazīst citu kultūras ēdienkarti. Šis tomēr nekur nepazūd, ja zini citu valsts tradicionālos ēdienus, tad ir labi, jo tie nemainās, šis ir tas, kas paliek uz mūžu. Apskatot vēstures objektus, tu, tomēr iz proti, kāda bija to laika kultūra, kura vairs neatgriezīsies, varbūt atgriezīsis, bet kas to, lai zin.
Gribētos, lai šie viedtālruņi nebūtu tik izplatīti un neatjaunotos ļoti ātri, jo cilvēki, tam pieduras ar plašu vērienu un dzīvo tam līdz. Šīs tehnoloģijas mūs diktē, nevis mēs viņas, to vajadzētu saprast, bet nejau mēs varam ietekmēt tehnoloģiju attīstības laiku.