Grāmatu brīnumainā vara.
Lai gan mūsdienās grāmatas ir plaši pieejamas jebkuram sabiedrības slānim, ne visi apzinās to patieso vērtību un nozīmi mūsu un visas sabiedrības dzīvē.
Liela daļa jauniešu grāmatas uzskata par nederīgām, lai tās spētu viņus izglītot un domā, ka to lasīšana tikai atņem viņu dārgo laiku. Manuprāt, šāds uzskats radies, jo lielākajā daļā gadījumu, jaunieši pirmo pieredzi ar grāmatām gūst tieši pateicoties skolotājiem un, ja skolotājam nav izdevies lasīšanu padarīt interesantu un izvēlētā grāmata nav bijusi aktuāla vai nav aizrāvusi jaunieti, viņš sāk uzskatīt, ka tā notiek vienmēr un pat nerod sevī vēlmi sameklēt savu īsto un vienīgo grāmatu. Arī man, protams, ir bijusi slikta grāmatu lasīšanas pieredze, taču es esmu lasījusi arī grāmatas, kas ir pārvērtušas manu dzīvi. Viena no pozitīvajām skolas obligātās literatūras pieredzēm man bija ar Paulu Koelju grāmatu “Alķīmiķis”. Koelju ir pazīstams ar to, ka viņa grāmatās vienmēr ir daudz viņa paša citātu un dzīves gudrību. Tāpat bija arī ar “Alķīmiķi”, ikkatrā lapaspusē bija kaut rindiņa, par ko aizdomāties. Visvairāk no šīs grāmatas atmiņā man palicis Alķīmiķa teiktais: “Kur būs tava sirds, tur būs arī tava bagātība.” Manuprāt, tas ir ļoti patiesi un es šo uztveru tā, ka nekāds naudas vai mantas daudzums nespēj būt tik liela bagātība, kā tava ģimene, draugi un mīļotais cilvēks.
Pēc manām domām, arī dzejā var atrast daudz dzīves gudrību, ir tikai jāmāk meklēt un jābūt pacietīgam. Esmu lasījusi vairāku dzejnieku dzejas izlases, piemēram, Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Raiņa un citu. Taču visvairāk man patika Eduarda Veidenbauma dzeja, kas savā ziņā ir diezgan pesimistiska, taču tajā pat laikā, tā ir arī ļoti reālistiska un patiesa. Otrs mans favorīts ir Imanta Ziedoņa dzeja un epifānijas. Manuprāt, Ziedonis izprata katru no mums, viņš zināja cilvēkus tik labi kā neviens. Dažbrīd, lasot Imanta Ziedoņu dzeju, vēlos, kaut varētu viņu satikt un pavaicāt: “Kā? Kā Jūs tik precīzi spējat aprakstīt cilvēkus, lietas un sajūtas?” Citāts, kas man visvairāk palicis atmiņā ir. “Reizēm jākļūst mazam, lai augtu liels.” Domāju, ka šis ir vairāk kā precīzi teikts, jo mēs patiešām nevaram augt, jo esam lieli un visvareni. Šis citāts atgādina par to, ka mums ik pa laikam jākļūst pazemīgiem un padevīgiem, un tikai tad mēs spēsim augt gan garīgi, gan fiziski. Citāts atgādina, lai nebaidāmies jautāt un mācīties jaunas lietas arī pieaugot, jo, cik man zināms, pieaugušajiem bieži ir grūtības atzīt, ka viņi ko neprot vai, ka viņiem būtu laiks atsvaidzināt savas zināšanas kādā jomā.
Protams, var minēt vēl daudz šādus rakstniekus un citātus, kas spēj mūs iedvesmot, tāpēc, nobeigumā vēlos teikt, ka ja arī mēs neiedvesmojamies no simts autoru darbiem, pastāv iespēja, ka simtu pirmais mainīs mūsu dzīvi pilnībā, ir tikai jāturpina lasīt.