Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatām, manuprāt, ir gandriz neierobežota vara, jo ar tām cilvēkam ir iespējams paveikt jebko. Grāmatām ir ļoti brīnumaina vara, jo to galvenie uzdevumi ir virzīt cilvēkus uz priekšu, palīdzēt cilvēkiem izprast sevi, citus un pasauli, izpaust ar vārdiem neizteikto un mūs iedvesmot.
Grāmatas cilvēkiem ir iespēja, kā sevi virzīt uz priekšu. Tās cilvēkam liek koncentrēties uz pozitīvajiem notikumiem, kaut arī tajās ir daudz negatīvo notikumu, piemēram, kā Ēriha Marija Remarka grāmata “Trīs draugi” un Māras Zālītes grāmatā “Pieci pirksti”. Šajā Ēriha Marijas Remarka grāmatā ir daudz negatīvu notikumu, kā ekonomiskā krīze, drauga nāve, mīļotās saslimšana ar neizarstējamu slimību, bet tā tik un tā cilvēkam liek koncentrēties uz pozitīvajiem notikumiem. Arī Māras Zālītes grāmatu “Pieci pirksti”, kaut arī apraksta sāpīgus tematus, liek skatīties uz visu pozitīvi.
Grāmatas ļoti bieži liek izprast sevi, citus vai apkārtējo pasauli, jo ar tām mēs varam izdzīvot vairākas dzīves un izzināt pasauli. Gramatas cilvēki katrs pats var atrast savas dzīves patiesības, tādejādi lābāk izprotot sevi un citus. No grāmatām ir arī atkarīgs, cik esam attīstīti. Piemēram, Imanta Ziedoņa epifanijas mainīja daudzus manus uzskatus un radīja man šadu patiesību: “Ir svarīgi, laiku pa laikam, kļūt mazam, lai izaugtu liels.” Uzskatu mainīšana, manuprāt, ir vislielākā grāmatu vara. Grāmatu varu ierobežojas tikai tādēļ, ka mums cilvēkiem vienmēr ir izvēle, vai tam ticēt, vai nē.
Tas ir neiedomājami spēcīgs izteiksmes līdzeklis, jo ar tām cilvēks var uztvert ar vārdiem neizteiktas, neparādītas domas, idejas. Tām manuprāt, ir spēks cilvēku iedvesmot, likt ticēt, ka nekas nav neiespējams. Tās mūs iedvesmojot liek mums izvirzīt mērķi un doties uz to. Piemēram, Reiņa Kaudzīša citāts: “Vētrā augušam kokam – spēcīgas saknes” mani ir bieži iedvesmojis nepadoties un doties uz priekšu. Manuprāt, visiedvesmojošākā pasaka ir “Kaķišu dzirnaviņas”, ko sarakstījis Kārlis Skalbe. Šis citāts no šīs pasakas: “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas prieks!” Manuprāt, ir šīs pasakas iedvesmojošākā daļa, jo pēc visa, kas šajā pasakā bija nodarīts šim kaķītim, viņš izvēlas nevairot sāpes pari darītājiem.
Grāmatām ir ļoti liela vara – tās mūs var virzīt uz priekšu, palidzēt izprast visu, izpausties, tās var iedvesmot, bet tās var jebkurš izmantot sliktu mērķu nolūkā, tādēļ nedrīkst nekad pārtraukt apšaubīt tajās uzrakstīto. Grāmatām apvienojamā ar cilvēkiem ir neierobežota vara un iespējas.