Grāmatu brīnumainā vara
Vel pirms 100 gadiem pa ceļiem nebrauca mašīnas, gaisā nelidoja lidmašīnas un ap zemi, aukstajā kosmosā, neriņķoja mākslīgie pavadoņi. Vel tikai pirms 100 gadiem cilvēki domāja, ka kosmos nav piemērots mums un mēs nekad nelidosim uz mēnesi, bet tagad jau mēs plānojam Marsa kolonizāciju. Bet pateicoties kam cilvēki virzās uz priekšu? Kur zinātnieki gūst iedvesmu?
Beļajevs, Vels, Ourvels, Bredberijs – visi šie cilveki bija rakstnieki – fantasti, sapņotāji, kas domāja par neiespējamo. Daudziem cilvēkiem joprojām nepatīk tāda literatūra, viņi dod priekšroku “klasikai”. Beļajevs savos darbos aprakstija “cilvēku - amfībiju”, kas prot elpot zem ūdens, Bredberijs, savukārt, minēja lidojošās mašīnas. Lasot viņu grāmatas var radīties iespaids, ka viņi pareģoja nākotni. Piemēram, pavisam nesen zinātnieki iemācijās bagātināt ūdeni ar skābekli, kas ļauj elpot zem ūdens, neizmantojot nekādus papildlīdzekļus. Kā arī varu pieminēt to, ka tuvākajā nākotne zinātnieki apsola pabeigt pirmo “lidojošās mašīnas” prototipu, kas butū strādājusi ar magnētu palīdzību. Vai šie gadījumi ir vienkārši sakritība? Nedomāju.
Rakstnieki savos darbos aprakstija dažreiz pavisam neiespējamās lietas, bet šīs domas kā vīrus inficēja cilvēku un zinātnieku prātus. Katru dienu viņi domāja, virzija mūs uz priekšu, padarot neiespējamo par iespējamo.
Bet tas nav vienīgais piemērs, kur atveras grāmatu brīnumainā vara. Daudzi politiķi savās runās izmanto citātes no grāmatām. Piemēram, Mārtins Luters Kings, kas cīnijās par afroamerikāņu tiesībām Amerikā, savā runā “Man ir sapnis” vairākārt izmanto fragmentus no pasaules visslavenākās grāmatas – Bībeles. Kaut arī runas laikā arā bija auksti, viņa runu klausijās ap 30000 cilvēkiem. Viņa runa bija tik iedvesmojuša, ka daudzi cilvēki pateica, ka gatavi “aizsegt lodi ar savu ķermeni, ja tas būs vajadzīgs.” Daudzi pateiks, ka runa guva tādu slavu pateicoties Mārtina harizmai, bet es esmu drošs, ka viņa runa nebūtu tik izcila, ja viņš nebūtu izmantojis fragmentus no Bībeles.
Grāmatas “brīnumainā vara” šeit nebeidzās. Kā visi zin, lasot, mēs kļūstam gudrāki. “Muļķi mācās no savām kļūdām, gudrs cilvēks – no cita cilvēka kļūdām.” Tieši grāmatās rakstnieks bieži vien apraksta savu dzīves pieredzi ar visām kļūdām. Kā arī viņi parāda dzīvi no visiem aspektiem un skatapunktiem, parādot, ka nekas nedalās tikai uz “balto un melno”. Ja mēs varēsim izmantot šo informāciju un mācīties no citu cilvēku kļūdām, kas tika aprakstītas grāmatās, tad “grāmatu varas” durvis atversies arī priekš mums.
Ir literatūra kas māca. Cita – iedvesmo un liek cilvēkam sapņot par neiespējamo. Mūsu nākotne pieder tieši tādiem sapņotājiem, kas, izmantojot šo “brīnumaino grāmatu varu”, ar katru dienu kļūst gudrāki, paveicot neiespējamo un virzot mūs uz priekšu.