Grāmatu brīnumainā vara
Grāmatas ir kā spogulis, kas atspoguļo cilvēka īpašības, tā vērtības. Lasot grāmatas, mēs varam iepazīties ar to varoņiem, viņu raksturiem, īpašībām. Runājot par vērtībām, visbiežāk tiek izcelta mīlestība, kas noved pie neprāta, mērķi pēc kuriem tiecās, kā arī egoisms, kas mūsos mīt.
Mīlestība, skaists un nozīmes pilns vārds. Grāmatās tā tiek aprakstīta tik skaisti, bet nevienmēr. Labs piemērs tam ir rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa luga “Purva Bridējs”. Ir ļoti patiesi attēlota īsta dzīves mīlestība starp grāmatas varoņiem – Kristīni un Edgaru. Kristīne tiek attēlota kā pareizā meitene, proti, iet uz baznīcu, nedod sev pašvaļu. Edgars ir Kristīnes pretstats. Viņš izklaidējas, nedomā par sekām, kā arī viņam nerūp citu viedokļi. Divi pavisam dažādi varoņi, bet viens otram pievelkas. Mīlestība starp abiem šiem varoņiem ir sāpīga, konfliktu pilna, bet reizēm arī skaista un kaislīga. Lasot lugu, lasītājs izjūt dzīves patiesību, bet arī uzdrīkstešanas, apslēptās vēlmes, ka reālajā dzīvē mēs neuzdrīkstamies.
Uzdrīkstēšanās ir viena no mērķa īpašībām. Tā ļoti labi tiek attēlota Aspazijas lugā “Sidraba šķidrauts”. Guna, spēcīga, godīga un pašpārliecināta varone. Guna ir kā simbols, iet pretim mērķim, nesakot bara instinktam. Luga mums saka: “Esi drosmīgs, uzdrīksties!” Tas ir visos laikos bijis ļoti aktuāli. Arī Gunai nebija viegli, viņai bija jāstājas pretim karalim, sabiedrībai, mātei. Šīs trīs lietas simbolizē šķēršļus, kuriem ir jātiek pāri. Lasot lugu, lasītājs aizdomājas par savām vērtībām, mērķiem. Luga iedrošina lasītājus, jo tas cieši sasaistās ar reālo dzīvi. Mums visiem ir mērķi uz kuriem mēs tiecamies, šķēršļi, kas ir gan cilvēki, gan dzīves situācijas. Protams, nevienmēr visiem būs laimīgas beigas, bet pāris mazi sīkumi var novest dzīvi uz citām sliedēm. Protams, mērķi var aizēnot acis, kas var novest pie sliktām lietām.
Egoisms ir katrā cilvēkā, tas ietver sevī daudz labas īpašības, kas mainījušas savu krāsu. Lielisks piemērs ir Rūdolfa Blaumaņa novele “Raudupiete”. Mīlestība, kas noveda līdz egoismam, sevis žēlošanas, sliktām izvēlēm. Lasot šo noveli, rodas izbrīna, vai tiešām bērna dzīvībai bija tik maza vērtība, lai to apmainītu pret vienpusēju mīlestību? Novele liek aizdomāties par savu egoismu, cik ikdienā tas izmaksā? Ir viegli sodīt citus no malas, bet kā ir ar sevi? Vai mēs esam godīgi pret sevi pašu?
Šis ir grāmatu spēks, vara. Spēja mums likt aizdomāties. Mīlestība ir skaista, bet tai ir sava cena. Mērķi ir sasniedzami, bet ir jārēķinās ar šķēršļiem. Egoisms ir bijis un būs, bet ir jāprot to kontrolēt. Lūk, grāmatai ir brīnumaina vara, manuprāt, nav labāka spoguļa par grāmatu.