Grāmatu brīnumainā vara
Jau pirms simtgadiem grāmatas ir bijušas cilvēku zināšanu avoti, kuri ne tikai ļauj uzzināt citu cilvēku stāstus, bet arī apgādāt lasītājus ar dērīgu dzīves pieredzi. Bieži vien grāmatās atspoguļotā problēmatika ir aktuāla dažādos vēstures posmos un arī mūsdienās, kas piešķir tām brīnumaino varu rādīt patiesību par cilvēka dabu un tādējādi ietekmēt citus. Es izvēlējos šo tematu, jo man bija iespēja izjust grāmatu varu, lasot darbus par dažādiem laika posmiem un atrodot pielietojumu mūsdienās tām idejām, kuras tika atainotas latviešu literatūras darbos – Rūdolfa Blaumaņa “Raudupiete”, Mārtiņa Žīverta “Vara” un Jāņa Ezeriņa “Tornis”.
“Raudupiete” ir viens no pirmajiem Rūdolfa Blaumaņa darbiem, kurš izcili ataino realitāti par cilvēka dabu. Galvenā varone no labās mātes kļūst par noziedznieci, tiecoties pēc savas laimes. Blaumanis bija perfekts cilvēka dvēseles tēlotājs un analītiķis, kas skaidri parādīja, ka mīlestība padara cilvēku par aklu. Manuprāt, šī ideja atspoguļo patiesību, jo arī mūsdienās dažas sievietes, piemēram, pēc šķiršanas aizmirst savus radiniekus un pat savus bērnus, meklējot savu laimi un mīlestību.
Mārtiņš Žīverts bija viens no izcilākajiem dramaturgiem latviešu literatūrā, kā arī psiholoģiskas drāmas meistars. “Vara” ir universālā luga, kura uzsver varu, mīlestību un naudu. Lugā tiek stāstīts par 13. gs. Lietuvas valdnieku Mindaugu, varenu un neželīgu, kurš grib izveidot stipro valsti, lietojot varu un nogalinājot draugus, lai visi bītos. Žīverts savā darbā ataino, ko padara vara ar cilvēkiem, kā par to cīnās un izmanto. Paradoksāli, bet vara pašam Mindaugam riebj un tās dēļ viņš var izjust tikai vientulību. Šis iekšējais konflikts liek aizdomāties par patieso varas cenu. Turklāt pēc Mindauga nāves, parādās arī ārējais lugas konflikts – kungi, tikuši pie varas, sanaidojas un nogalina cits citu. “Vara” parāda, cik stipram jābūt cilvēkam pie varas un tas arī ir aktuāls par mūsdienu politiku: izdzīvo tikai stiprie līderi, bet viņiem arī ir jāsamaksā noteikta cena, lai būtu pie varas.
Jāņa Ezeriņš – īsprozas meistars, kura daiļrade atstāja iespaidu uz 20. gs. latviešu literatūru. Viņa darbs “Tornis” stāsta par 20. gs. divdesmitajiem gadiem Rīgā, grāfs Burharts, renovējot savu pili, atklāj, ka uz pils torņa ir uzrakstīts lādējums nevis viņa dzimtes devīze un nošauj krāsotāju Zvanupu, drošu godavīru, par to, ka viņš neizpilda viņa gribu. Manuprāt, arī mūsdienās pastāv tādi cilvēki, kuriem viņu pārliecība ir svarīgāka nekā nauda un pat viņu dzīve. Tieši tādi cilvēki ir izcilie patrioti, tāpat kā Zvanups.
Lasot grāmas, kas vēsta par dažādiem laika posmiem, var sēcināt, ka cilvēka daba nemainās, kas pierāda grāmatu brīnumaino varu. Izmantojot to varu, cilvēks tomēr ir spējīgs gūt svarīgu dzīves pieredzi un tādējādi rīkoties gudrāk.