Grāmatu brīnumainā vara.
Literatūra neapšaubami bija, ir un būs mūsu dzīves palīgs. Tas uzdevums var būt gan izklaidēt cilvēku, gan iemācīt viņam kaut ko vai likt saprast. Vienā mazā grāmatiņā ir koncentrēta milzīga vara, kas cilvēkus audzina, māca un ļauj ieraudzīt to, ko mēs parasti nepamanām vai kam nepievēršam uzmanību.
Jau no pašas bērnības instruments, kas palīdz vecākiem bērnu audzināšanā, ir grāmatas. Vecāki nolasa saviem mazuļiem pasakas par mīlestību, draudzību, kur labums vienmēr uzvarē un ļaunums zaudē. Tas ļauj bērniem uz cita pieredzes piemērā saprast, kas dzīvē ir galvenais, kā rīkoties var un kā nē. Tajā pašā laikā no grāmatam ir atkarīgs tas, kas turpmāk dzīvē cilvēkam būs interesants un ar ko gribēs nodarboties. Pareizā un interesantā zinātniskā literatūra var radīt interesi par kādu no zinātniskajām sfēram un rast vēlmi tālāk to izzināt un ar to nodarboties.
Grāmatas ir spējīgas mūs aiznest pagātnē, kur tās mēģinās attēlot, kā cilvēki dzīvoja un ko pārdzīvoja agrāk. Lasot tieši vēsturiskās grāmatas, veidojas skaidrs priekštats par to, kā viss bija un ko cilvēki jūtā, tikai tad var līdz galām izprast vēsturi. Kā, piemēram, Nora Ikstena sava romānā “Mātes piens” skaidri parāda, kāda bija dzīve latviešiem un cik brīžiem negodīga tā bija laikā, kad Latvija bija okupēta. Caur visu grāmatu lasītājs pārdzīvo ar varoņiem katru notikumu un spēj saprast un izzināt visus tos vēsturiskus notikumus, it kā pats bija to pārdzīvojis. Tieši tāda literatūra mūs padara laimīgiem un pateicīgiem par to, kas mums ir tagad, kā arī palīdz novērtēt brīvību.
Lai novērstu cilvēka kļūdas, grāmatas ļauj cilvēkiem mācīties uz kāda cita pieredzes. Tie mums parāda, kas notiks, ja rīkojas šādi vai citādi. Piemēram, Hārperas Lī romānā “Kas nogalina lakstīgalu” lasītājiem parāda, kas ir īstais cilvēku negodīgums, proti, attieksme par menādainiem un aklums. Literatūra palīdz cilvēkiem atvert acis un ļauj paskatīties uz dzīvi no malas, jo tikai tad var priekš sevis kaut ko saprast. Grāmatas rosina mūs domāt, analizēt savas rīcības un vārdus, kā arī ļauj salīdzināt dažādas situācijas ar savu dzīvi un liek rīkoties citādāk.
Džords R. R. Mārtins reiz pateica: “Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirt. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.” Grāmatam ir ārkartīgi liela ietekme uz mūsu dzīvi jau no pašas bērnības. Tas ļauj mums pārdzivot visādas situācijas, kurās mēs iemācām kaut ko jaunu katru reizi. Vienīga atšķirība no reālas dzīves ir tas, ka grāmatas dod iespēju pārdzīvot dažas situācijas, neriskējot upurēt kaut ko, jo dzīvē mums ir dota tikai viena iespēja kļūdīties.