Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienu sabiedrībā ir sastopamas daudz un dažādu žandru grāmatas. Tās ir pielāgotas dažādām vecuma grupām un tām katrai ir savs mērķis, piemēram, izklaides, pamācības, informatīvs vai saziņas mērķis. Katra grāmata var aizraut kaut vienu cilvēku uz zemes lodes un tā jau arī ir grāmatas galvenā būtība.
Jau no bērnu dienām cilvēkam blakus ir grāmatas. Sākumā tās ir bilžu grāmatas, vēlāk – jau ar burtiem, kas veido tekstu. Es domāju, ka tieši grāmatas ir tās, kas palīdz un mudina bērnu izzināt pasauli. Pieaugušajiem grāmatas var iedrošināt uzsākt kaut ko jaunu, vēl nezināmu un neiepazītu. Tieši tā arī notika ar Čārlzu Dikensu. Čārlzs Dikens ir teicis, ka tieši grāmata bija tā, kas viņu pamudināja doties pirmajā ceļojumā. Manuprāt, tas ir apbrīnojami, ko grāmata var izdarīt vienkārši esot cilvēkam rokās. Grāmatas ir pilnas pamudinājumiem, glābiņiem un citām cilvēkiem visnotaļ nepieciešamām lietām un katrs var atrast tajās tieši to, kas viņam ir nepieciešams.
Bieži filmās ir rādīts, ka cilvēki, kuriem nav daudz draugu, daudz lasa grāmatas. Grāmatas šādiem cilvēkiem neļauj justies vieniem. Kā ir teicis franču dramaturgs Karls Goldoni : “Cilvēks ar labu grāmatu rokās nekad nebūs vientuļš.” Es pilnībā piekrītu K. Goldoni teiktajam. Pati, lasot grāmatas, mēdzu iegrimt stāstā tik ļoti, ka man ir sajūta, ka stāsta varoņi ir man labi zināmi cilvēki vai pat draugi. Grāmatas veicina cilvēku iztēli, kas ļauj cilvēkam stātā, ko viņš lasa, ielikt arī daļiņu sevis un justies piederīgam šim stāstam. Grāmata var būt tavs draugs, padomdevējs un atbalsts grūtā brīdī.
Man jau sen ļoti ir iepaticies franču filozofa Denī Didro teiciens “Ja tu pārstāj lasīt, tu pārstāj domāt.” Šis teiciens man simpatizē, jo tajā ir atspoguļota mūsdienu jaunatnes problēma. Arvien retāk jaunieši lasa grāmata. Tā vietā viņi noskatās filmu, kas ir ātrāk un viņuprāt interesantāk, taču ar to viņi zaudē iespēju visu paši iztēloties, aizvērt grāmatu un apdomāt, kas ar šo stāstu tiek pateikts un vienkārši kaut cik izmantot smadzenes, lai kaut ko arī iegūtu no konkrētā stāsta. Ir jāapzinās vērtības un jāmāk izvērtēt, vai vecās vērtības nav labākas. Grāmatas ir vērtības mūsu sabiedrībā un tās saglabāsies kā vērtības tik ilgi, kamēr vien būs kāds, kas tās lasa.
Grāmatas cilvēkos rosina daudz dažādu sajūtu, emociju un darbību. Grāmatām ir neaprakstāma vara un šī vara ir jāizmanto, lai radītu gudru un kārtīgu sabiedrību.