Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas var mācīt, iedvesmot, iedrošināt un mainīt cilvēku. Tās veido tautu, tautas nacionālo pašapziņu, valodu. No grāmatām var iegūt daudz vērtīgu atziņu, lasot grāmatas veidojas cilvēka valoda un grāmatas, īpaši nacionālā literatūra ceļ tautas nacionālo pašapziņu.
Saka, ka par cilvēku var spriest pēc viņa grāmatu plaukta satura. Patiešām, grāmatas, ko cilvēks lasa, veido un attīsta viņu, īpaši viņa valodu. Tā atklājas grāmatu brīnumainā vara. Latviešu valoda ir attīstījusies tādu cilvēku kā G. Merķelis, Kr. Barons, J. Alunāns, Kr. Valdemārs un vēl citu jaunlatviešu dēļ. J. Alunāns ir teicis: “Turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes, jo, kas pats sevi negodā, to arī citi negodās”. Jaunlatvieši ir centušies panākt, ka latviešu valodu ciena un godā. Kr. Valdemārs, savācot 200 rubļus, par tiem nopērkot grāmatas un izveidojot pirmo latviešu bibliotēku, deva latviešiem iespēju katram attīstīt savu valodu. Kr. Barons, savācot 217998 tautas dziesmas, parādīja to, cik plaša un bagāta ir latviešu valoda un kultūra. Jaunlatviešu devums latviešu valodai ir nenovērtējams un tieši viņi pirmie atklāja grāmatu brīnumaino varu – veidot valodu.
Katrā grāmatā lasītājs var atrast kādu vērtīgu un noderīgu atziņu. Daudzi latviešu autori, kā Rainis, R. Blaumanis, R. Ezera, E. Veidenbaums un citi savos darbos iekļauj vērtīgas atziņas. Tomēr īpaši jāizceļ K. Skalbe, kura katrā pasakā var atrast kādu atziņu, kas ir svarīga kā bērniem, tā pieaugušajiem. Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas” galvenais varonis kaķītis ir gaišākais tēls latviešu literatūrā un viņa teiktos vārdus zina un atceras katrs latvietis. Kad ķēniņš viņam vaicāja, ko darīt melnajam runcim, kaķītis atbildēja: “Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu.” Kad ķēniņš jautāja, ko darīt nepateicīgajām meitām, kaķītis teica: “Dari viņām tikai labu. Kad es kā ubags aizgāju pasaulē, tad jau bija sāpju diezgan. Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.” Kaķītis uzsver, ka ļaunam nevajag atdarīt ar ļaunu, jo tad pasaule nekļūs labāka.
Grāmatām piemīt spēks ietekmēt tautu. Sākumā A. Pumpura “Lāčplēsis”, bet vēlāk tādi autori kā V. Belševica, O. Vācietis, A. Čaks un K. Elsbergs ir bijuši ļoti nozīmīgi latviešu nacionālās pašapziņas celšanā. Tomēr īpaši jāuzsver A. Čaks, kura darbs “Mūžības skartie” ir vispatriotiskākais no visiem latviešu literārajiem darbiem. Tajā attēlotā strēlnieku varonība, piemēram, rindas no dzejojuma “Sprediķis Piņķu baznīcā”: “Cīņā iet ir brīvu vīru daļa, Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa” rada drūmu, bet pacilājošu noskaņu. A. Čaka darbs “Mūžības skartie” lieliska pierāda to, kā grāmatas var veidot tautas patriotiskumu un veidot tās nacionālo pašapziņu.
Grāmatām ir liela vara pār cilvēkiem, īpaši nacionālajai literatūrai. Grāmatas, veidojot un attīstot valodu, veido tautas kultūru. Lasot grāmatas, īpaši pasakas, katrs var atrast kādu sev tuvu atziņu. Pats svarīgākais – grāmatas veido savas zemes patriotus.