Grāmatu brīnumainā vara.
Veids, kā grāmatas sevi pasniedz un liek sevi lasīt ir patiesi brīnumains. Grāmata – atkarību izraisošā viela. Tikai jasameklē katram indivīdam savu vielu, kas fascinē. Ir cilvēki, kas lasa; kas nelasa, bēt tā burvība slēpjas tajā, ka grāmatu nelasītāji paliek arvien mazāk. Piemēram, skolēns 1. klasē un tas pats skolēns pēc 12 gadiem 12. klasē, viņa domas par grāmatā kļūst nopietnākas un intrese par tādu mācīšanās veidu palielinās. Grāmatu nozīmi katrs cilvēks saprot noteiktā vecumā, tā nozīme arī ir tas kas aizrauj gramatu lielākos lasītājus. Sajūtot šo intelektuālo brīnumu ir arī cilvēki, kas izvēlās nesākt lasīt, kas ir attiecināms uz cilvēkiem, kuri nevar atrast savu grāmatu.
Toties tad, kad grāmata ir beidzot atrasta lasītājam atveras lasīšanas čakras, un īstā grāmata ierauj savā varā. Piemēram, mana pirmā saskarsme ar azartu, kas var rasties lasot grāmatas bija 4. klasē sākot lasīt gramatu “Bedres”, kuru sarakstījis Lūiss Sahars. Emocijas, kuras mani parņēma es atceros vienmēr – azarts, ziņkārība, prieks, šīs un vēl daudzas citas lika man būt atkarīgam no grāmatas. Grāmata “Bedres” vienmēr man paliks atmiņā, jo pēc izlasīšanas sajūtas, ko biju izdzīvojis es neaizmirsīšu.
Pēc lasīšanas emocijas mani kā lasītāju – iesācēju padarīja itin ziņkārīgu par vēl tādam grāmatām, kuras mani var ievilkt savā varā, parādot sevī ierakstīto realitāti. Neaprakstāmā grāmatu vara ir manī vienmēr, kaut vai tagad, kad nelasu grāmatas. Iemesls! Pirmkārt, nezinu kur atrast un kā vispār meklēt gramatas, kuras patiktu. Otrkārt nav laika, lai ievietotu grāmatas lasīšanu savā ikdienas rutīnā, jo esmu nelasītājs.
Īstā grāmata ir visiem, atšķiras tikai vēlmes un sevis spiešanas – esamība. Grāmatu sortiments pasaulē ir neaptverams, manuprāt, cilvēkiem netiek popularizēta ideja par grāmatu, kā ekvivalientu dzīves patiesībām. Savā veidā grāmatas var mainīt cilvēka domas un uzskatus, jo lasot grāmatas, tā informācija, kas tiek ieguta paplašina cilvēka domāšanu.
Grāmatu brīnumainā vara ir nesaprast, daudz pielietots jēdziens. Neaprakstāmā vara, kuras pakļautībā ir cilvēks lasīšanas laikā liek lasītājam izdzīvot citas dzīves, to situācijas. “Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa izdzīvo tikai vienu.” (Džordžs R.R. Martins.) Pilnībā piekrītu šim citātam, skatoties uz Grāmatu brīnumaino varu, šī vara pakļauj lasītaju, tā pakļauj lasīt sevī ierakstīto dzīves stāstu.