Grāmatu brīnumainā vara.
Vai atceries kā bērnībā gāji gulēt? Esu pārliecināts ka atceries kā māte vai tēvs jums lasīja priekšā kādu grāmatu vai izdomāja kādu stāstu. Jūs bez piepūles aizverot acis spējāt iztēloties šo brīnumaino pasauli un aizmigat jo jūs aizrāva tas cik paties bijā šis stāsts vai tas ka tas bija, kas brīnumains un košs vai arī tas ka spējāt sevi ielikt tēla vietā.
Mana bērnība paskrēja man klasoties stāstus un spēlējot spēles un es ātri sapratu ka visam ir un vajag likumus, lai neveidotos haoss. Savu domu varu izskaidrot ar Džordža R.R. Martina grāmatu “Ledus un uguns dziesma”, lai arī šajā stāstā ir daudz mistisku lietu tās vienmēr iekļajas raksnieka izdomātajos likumos. Tāpat arī Aspazijas “Sidraba šķidrautā” Lienei dota iespēja nākotni redzēt, bet ar dažiem noteikumiem, kuri sarežģīvisu un padara stāstu interesantu.
Stāsti tiek rakstīti, lai nodotu kādu ideju vai iemācītu kaut ko, bet lai kādam kaut ko iemācītu ir jāiegūst uzmanība tāpēc stāstiem jā būt interesantiem. Piemēram, Vizmas Belševicas stāsts Bille vēlas atrādīt to cik grūta dzīve bija senāk Latvijā un pierādīt to ka arī grūtos laikos prieku var atrast, bet lai to izdarītu autora izmanto bērna iztēli, lai iegutu lasītāju uzmanību, piemēram, ieliekot stāstā ideju par “brīnum zemi”, un tas aizķer mūsu uzmanību jo mēs katrs esam bijuši kā Bille sapņojot par laimi.
Lasot stāstus mēs katrs cenšamies izdomāt ko mēs darītu tēlu vietā. Mēs vēlamies izrauties no ikdienišķās rutīnas un pazust labi sarakstītas grāmatas rindās. Mūs emocionāli aizrauj stāsti un tie ļauj mums domāt un izdzīvot pasauli ārpus mūsu likumiem. Mēs varam ielikt sevi Billes vietā un domat ko mēs būtu darījuši viņas situācijā vai kļūt par burvi lasot kādu no J.K. Roullingas grāmatām par burvjiem kā Hariju Potteru, vai fantazēt ko katrs darītu, ja nokļūtu Lienes vietā Rūdolfa Blaumaņa novelē Salnas pavasarī, kur jāizvēlas starp mīlestību vai finansiālu labklājību.
Manupāt, katrs grāmatas autors saprot kāda vara ir vārdiem kotas raksta, jo rakstot tu veido netikai stāstu bet gan vesalu pasauli kurā katrs lasītājs dzīvos lasot tevis rakstīto. Laba autora rakstītam teikumam ir brīnumaina vara pār lasītāju likt tam smaidīt, raudāt vai būt koncentretam uz rakstīto. Mēs dzīvojam pasaulē kurā grāmatām ir brīnumaina vara mainīt mūsu skatu uz dzīvi.