Grāmatu brīnumainā vara.
Mūsdienās, pilnveidojoties dažādām tehnoloģijām, pieaug arī ar to saistīto lietu ietekme: interneta, kino, sociālo tīklu un datorspēļu. Tomēr šī attīstība arī nāk ar cenu, jo cilvēkiem, pavadot vairāk laika pie datoriem un televizoriem, mazāk laika paliek lasīt grāmatas. Bet tieši šī grāmatu lasīšana spēj mums dot tik daudz un mūs ietekmēt. Vispirms jau lasīšana man atļauj iejusties, kāda cita lomā. Kā nākamais grāmatas man spēj parādīt svešu un nepazīstamu pasauli. Pēdīgi šie rakstītie darbi palīdz arī aizmirst problēmas un vienkārši ļauj prātam atpūsties.
Pirmkārt, kā jau iepriekš minēju, grāmatas man liek iejusties tās galvenā varoņa lomā un liek domāt, kā es rīkotos atbilstošajā situācijā. Viens šāds darbs, kurš uz mani atstāja dziļu iespaidu, ir Franča Kafkes romāns “Pārvērtība”, kurā stāsta protagonists kādu rītu pamostas gultā un saprot, ka ir pārvērties par vaboli. Turpmākā grāmatas darbība apskata viņa pārdzīvojumus un citu cilvēku reakcijas uz šo pārvērtību. Un arī es pats , lasot šo darbu, centos saprast, kā rīkotos, ja pēkšņi paliktu par vaboli, un izjutu līdzīgas emocijas, kā šis neveiksminieks.
Otrais, ko spēj paveikt grāmatas ir tas, ka tās mani aizved no dīvāna vai krēsla uz man nepazīstamām vietām. Piemēram, Džorģa Orvela slavenā grāmata “1984”. Šī romāna darbība norisinās paralēlā realitātē, kurā pasauli pārvalda 3 totalitāri režīmi. Tomēr, kas padara šo darbu tik īpašu, ir detalizētais šīs pasaules apraksts. Jo arī es, kā lasītājs, spēju izjust šo bezcerību, nežēlību un apspiestību, kuru izstaro šīs diktatūras. Tajā pašā laikā “1984” man arī liek aizdomāties par to vai šāda pasaule var izveidoties īstenībā, un kāda būtu mana dzīve, ja tas notiktu.
Kā pēdējais, ko man dāvā grāmatas, ir vienkārši labi pavadītais laiks, jo lasot es iedziļinos konkrētajā tekstā un visu uzmanību veltu tam, kas norisinās darbā. Līdz ar to mans prāts ir aizņemts un es varu aizmirst visu to, kas norisinās ārpus grāmatas. Tāpat man tās arī palīdz nomierināties un sakārtot domas, jo lasot es varu paskatīties uz sevi un savām problēmām no citu cilvēku skatapunkta un saprast vai tas, par ko es uztraucos tiešām ir tik nozīmīgs. Beigu beigās arī vienkārši pats lasīšanas process man sagādā prieku, jo, noliekot plauktā atpakaļ izlasītu grāmatu, redzu, ka esmu kaut ko izdarījis.
Visu saliekot kopā, es uzskatu, ka grāmatām ir un vienmēr būs liela nozīme manā dzīvē, jo tās sniedz ieskatu citā dzīvē un ļauj piedzīvot ko tādu, ko citādāk man izbaudīt nebūtu iespējams. Vienlaicīgi arī nodrošinot labi pavadītu laiku. Varētu pat teikt, ka šo iemeslu dēļ grāmatas mani ir sagrābušas savā varā.