Grāmatu brīnumainā vara.
Mākslai ir arkārtīgi liela nozīme un ietekme cilvēka dzīvē. Tā atspoguļo patiesās vērtības, svarīgus notikumus un attēlo cilvēku dzīves visnotaļ interesantos veidos. Viens no mākslas paveidiem, kurā šīs sakarības visvairāk ir manāmas, ir literatūra. Literatūrā un grāmatās tiek aprakstītas gan izdomātas situācijas un varoņi, gan arī reālas piedzīvotās lietas un cilvēku vērtības, un tieši šo iemeslu dēļ ir svarīgi saprast un atzīt, cik grāmatai ir liela, brīnumaina un nesalīdzināma vara.
Pirmkārt, būtu vērts minēt, kā grāmata ietekmē indivīdu. Kādas grāmatas aprakstītās problēmas, konflikta situācijas un varoņu piedzīvojumi spēj lasītāju pilnībā iesaistīt, liekot cilvēkam vismaz uz neilgu laiku izjust emocijas un sajūtas, ko ikdienā, iespējams, nepieredzētu. Grāmatas attīsta cilvēka domāšanu un ļauj viņam paplašināt savu dzīves skatījumu, liekot cilvēkam kritiski izvērtēt aprakstītās problēmas un minēt, kas tālāk sekos. Pieredzējuši un talantīgi rakstnieki spēj pilnībā iesaistīt lasītājus savās domās, pasniedzot viņiem informāciju veidos, kas atkārtoti liktu viņiem domāt un analizēt grāmatas saturu, un šie, attīstot cilvēku domāšanas veidu un arī ļaujot viņiem pašiem interpretēt aprakstīto, ir iemesli tam, kādēļ grāmata indivīdam var būt ļoti nozīmīga, fascinējoša un palikt viņa atmiņā ilgi pēc grāmatas pēdējo rindu izlasīšanas.
Otrkārt, svarīgi ir piebilst, cik liela ietekme grāmatai var būt uz kultūru. Viens no spilgtākajiem piemēriem šim ir tas, cik ļoti liela nozīme literatūrai bija 20. gadsimtā Latvijā. Šajā laikā valsts cieta no vācu okupācijas 1941. gadā un no padomju okupācijas režīma. Īpaši Krievijas impērijas sastāvā un padomju laikos bija manāma cilvēka apspiestība, kuras dēļ tika aizliegta noteiktu grāmatu publicēšana vai lasīšana, bet daudzu aktīvo sabiedrības locekļu dēļ, kuri nepakļāvās šai apspiestībai, piemēram, ārkārtīgi nozīmīgā Raiņa dēļ, grāmatas un literatūra tāpat tika izplatītas tautas locekļu starpā, un šis veicināja arī atbrīvošanās centienus no svešo tautu okupācijas. Kā pats reiz teica Rainis: “Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,” un šis citāts labi atspoguļo arī to, cik ļoti grāmata un tās aktualitāte kā, piemēram, grāmatas par skumjām un apspiestību un arī trimdas literatūra padomju laikos var ietekmēt sabiedrības locekļus, veicināt revolūcijas un tautas brīvības atgūšanu. Šīs grāmatas ne tikai ir ietekmīgas laikos, kad tās sarakstītas, bet arī vairāku gadu desmitu un pat simtu vēlāk kā vēsturisko notikumu apliecinājums, kas redzams, piemēram, Mārtiņa Zīverta 1911. g. sarakstītajā lugā “Vara”, kas atspoguļo okupācijas režīmu un tautas emocijas 20. gs. laikā.
Grāmatai ir ārkārtīgi liela ietekme uz indivīdu un sabiedrību. Tā sevī ietver faktus, emocijas un problēmas, kuras lasītājs uztver un vērtē, un šo iemeslu dēļ ir svarīgi saudzēt literatūru, lasīt grāmatas un, ja vien tas iespējams, pašiem, iespējams, sarakstīt kādu grāmatu!