Grāmatu ietekme un vara cilvēka realitātē
Vispasaules literatūra balstās uz viennozīmīgi atpazītām cilvēka būtības vērtībām. Tā spēj atmūžināt sen aizmirstu pagātni vai ieaicināt lūkoties uz piesātinātu iespēju nākotni. Grāmatas ietekmē ne tikai personas, bet arī notikumus un pat turpmāku kultūras attīstību. Toties būtiskākā īpašība, kura piemīt grāmatām, un, tai pateicoties tās tik tiešām var tikt uzskatītas kā brīnumainas varas spējīgas, ir to instrumentāli iespaidīgā spēja audzināt un motivēt cilvēkus, tajā pašā laikā mūs izklaidējot.
Protams, ja mēs lūkojamies uz grāmatu spējīgo varu un ietekmi, ir svarīgi atpazīt, ka šīs īpašības rodas tikai no mākslinieciski un intelektuāli spējīgiem rakstniekiem. Īpaša mūsdienu kultūras un sociāli – politiskās jomas analizēšana tiek veikta pateicoties rakstniekiem, kuri pagātnē ir vērtējuši savas kultūras īpatnības un , detalizējot tās gan biogrāfijas, gan fantastikas žanru mākslinieciskās izteiksmes tehnikās, ir atsaukuši atmiņā pagātnes kultūras un sociāli – politiskās intrigas nozīmīgumu mūsdienās. Džeims Džoiss – Īrijas nacionālās kultūras un pašapziņas dzejnieks un rakstnieks – ir spējis radīt sava laika agrā 20. gadsimta dzimteni – Dublinu – gan iespaidīgi vizuālā gleznā, gan stimulējoši mentālā gleznā savā 1914. gada romānā “Uliss”. Viņš atmasko apspiesto Dublinas iedzīvotāju ikdienu ar tādu precizitāti, ka pilsētās ielas un tēlu domas pātop īstas. Rakstīdams grāmatu Parīzē, Džoiss ir pratis vizualizēt katru dzimtenes sānieliņu un pat katru bodi no atmiņas. Autora ekspresīvais rakstības stils ļauj mums salīdzināt 1904. gada cilvēku uzskatus ar mūsdienu priekšnojautām. Piemēram, to cik ļoti angļu valoda ir zaudējusi poētisko un vārdiem bagāto lietojumu, bet arī to, ka pagātnes nostājas nebūt tik ļoti neatšķiras no mūsdienu.
Grāmatas ne tikai attēlo to, kas noticis pagātnē, bet spēj arī ieaicināt domas par nākotni. Iespējami nākotnes notikumi dominē lielākoties fantastikas žanra dinamiskiem tēliem piesātinātos stāstos, bet tie spēj ne tikai izklaidēt ar nerealistiskiem fantāzijas elementiem, bet arī attēlot, uz ko tiecas nākotne un kur tā var sagādāt izaicinājumu. Džordža Orvella grāmatā “1984”, autors pēckara 1949. gada nolemtajā Eiropā lūkojās uz nākotni un tās draudīgo realitāti, kas var radīties par Aukstā kara izraisītu distopisku pasauli. No šī atmaskojas grāmatas vara iebiedēt un mudināt cilvēkus atpazīt kā mūsdienu problēmas var radīt nākotnes sekas. Grāmatai nevajag būt sarakstītai par nākotni, lai attēlotu nākotnes sekas. Vērtības, kuras pastāv mūžīgi var tikt apspriestas gan pagātnē, gan mūsdienās. Alberta Bella “Būris” norosinās Latvijā – Padomju savienības okupācijas laikā -, toties galvenā varoņa Eduarda Bērza un viņa sievas Edītes emocionālā trauma var atspoguļoties katra laika attiecībās, kad ģimene tiek ar varu atdalīta.
Grāmatas liek cilvēkiem domāt. Tas ir saziņas veids, kas ļauj mums sarunāties ar intelektuāli iespaidīgiem cilvēkiem. Grāmatu domas neietekmē ne laiks, ne vieta. Gan jaunas, gan novecojušas idejas padara grāmatas par iespaidīgu un diversu domu krājumu. Literatūra mus audzina pieņemt citu uzskatus, lai radītu paši savus. Tās vara mainīt, locīt un izvērst jaunu realitāti ir patiesi brīnumaina.