Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas ir unikāls cilvēces atklājums. Tās ir tik daudz un dažādas, tās lasa gan jauni, gan veci, tās ir gan jaunas, gan senas, gan plānas, gan biezas. Nav neviena tēma, kuru nevarētu izlasīt kādā grāmatā, jo tās stāsta par visu, par visu ko vien cilvēks var iedomāties. Pati lielākā grāmatas burvība ir tā, ka tā spēj iemācīt, izklaidēt un parādīt pasauli.
Ikviena grāmata, kura tiek izlasita atstāj ko jaunu mūsu zināšanās. Grāmata var iespaidot mūsu personīgo domāšanu un viedokli, kā arī konkrēti izglītot, kā to dara mācību grāmatas skolā, bez kurām izglītība nebūtu iespējama. Katrs no mums sevi kādā mērā iespaido un ierobežo, bet tāda veida grāmatas kā A. Bela rakstītais “Būris”, iemāca mums iziet no savas konforta zonas un ļauties jauniem izaicinājumiem un iespējām – izlauzties no sava “būra”. Kā teicis pats grāmatas autors: “Vienatne ir briesmīgākais būris, kurā cilvēks var sevi ieslodzīt.”
Grāmatas bieži vien tiek lasītas izglītošanās nolūkos, bet aizraujoši arī ir tās lasīt izklaides nolūkos, kā es lasīju J. K. Roulingas rakstītās fantastikas grāmatas “Harijs Poters”. Šī sērijveida grāmata manu bērnību padarīja daudz krāsaināku un piedzīvojumu bagātāku. Lasot šos darbus es pilnīgi sajutu sevi tēla lomā un grāmatas gaitā pats piedzīvoju visus notikumus, kuri realitātē nemaz nebūtu iespējami. Liekas, ka daudz mūsu dzīvē ir neiespējami, bet tomēr mani motivē dzejnieka Raiņa teiktais: “Kas zina ko grib – spēj ko grib”, jo dzīvojot ar šādu mērķi un nedaudz fantāzijas, kuru ieguvu lasot, varu sasniegt ievērojami vairāk.
Ceļošana, protams, ir pats labākais veids, kā apskatīt pasali, bet grāmatas ir lieliska alternatīva tam, un tās spēs parādīt pasauli no dažādiem redzējumiem. Ar šo es nedomāju tikai veikalā nopērkamos atlantus, kartes vai ceļvežus, bet gan grāmatas, kuras ir par pasaules vēsturi, tagatni un nākotni. Protams, ceļojot ļoti iesaku izmantot ceļvežus, jo, piemēram, ceļvedis “Itālija” man ļoti palīdzēja apskatīt skaistākās Itālijas vietas. Toties, lai iepazītu pasauli vēl labāk, es ļoti daudz ieguvu no E. M. Remarka grāmatas “Rietumu frontē bez pārmaiņām”, jo tie notikumi, kuri tiek aprakstīti grāmatā, tā ir mūsu pasaule, tā vēsture ir jāzina ikvienam no mums. Ne velti R. Kaudzīte ir teikusi: “Vēja augošam kokam – stiprākas saknes”, ar ko es saprotu, ka jo vairāk cilvēks zina un ir pieredzējis, jo stiprāks viņš ir.
Manuprāt, iemācīt, izklaidēt un parādīt pasauli ir tikai daļa no grāmatu brīnumainās varas, jo ieguvums lasot grāmatas ir neizmērami liels. Savas pārdomas noslēgšu ar G. Godiņa un E. M. Remarka citātiem, kuri izsaka valodas un grāmatas zināšanu būtību. “Valoda ir durvis un ceļš uz cilvēkiem”, “Dumjam piedzimt nav nekāds kauns – tikai dumjam nomirt.”