Grāmatu brīnumainā vara
Grāmatas ir lieliska māksla. Autori grāmatās ieliek daļu no sevis un lasītājs to jūt. Grāmatām piemīt vara, ko ar vārdiem nevar izskaidrot.
Noras Ikstenas “Mātes piens” piemīt brīnumaina vara, pievelkoša, gandrīz kā magnētiska vara, kas pievelk lasītāju. Šis stāsts no divu personu skatupunkta ir interesants un lasītājam neparasts. Vienmēr ir labi paskatīties uz kaut ko no vairāku cilvēku perspektīvas, lai situāciju izprastu precīzāk. Šajā grāmatā situācija bija dzīve. Dzīve no Meitas un Mātes skatupunkta. Šāda tipa stāsts var pievilkt jebkuru, vecu, jaunu, cilvēku, kurš lasa grāmatas jau gadiem un cilvēku, kuram šī būs pirmā grāmata.
Grāmatas arī var ietekmēt lasītāju, kā personu. Caur grāmatām cilvēks var atklāt kaut ko sevī. Iespējams, pēc grāmatas izlasīšanas, lasītājs var kaut ko mainīt savā dzīvesstilā vai uztverē. Grāmatas, kāds uzraksta un caur grāmatām lasītās kontaktējas ar autoru. Tas ir tikai saprotami, ka lasītājs paņem kaut ko no autora. Cilvēki mācās viens no otra.
Romāns “Aka” stāsta par cilvēkiem ļoti aktuālu tēmu – mīlestību. Šāda tipa grāmatas pievelk visvairāk dēļ viņu tēmas – mīlestības. Šī grāmata parāda cilvēkam, kādam viņam jābūt – mīlošam un uzticīgam. Ir jāatrod līdzsvars dzīvē un jābūt uzticīgam tiem cilvēkiem, kurus mīli.
Grāmatas ir daļa no mūsu dzīves. Viņām vienmēr būs vara pār mums, bet labākajā iespējamajā veidā.