Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatu mērķis ir dot lasītājam iespēju iepazīt to, ko nav iespējams pieredzēt savā ikdienas dzīvē. Lasot var uzzināt par zemēm un cilvēkiem tālās, praktiski nesasniedzamās, zemēs, izpētīt, kā cilvēki dīvoja citos laiku periodos, kā arī “apceļot” pasaules un valstis, kuras pastāv tikai autora prātā. Manas mīļākās ir šī, pēdējā, veida grāmatas, jo tām ir bijusi liela ietekme uz to, kā es domāju un skatos uz pasauli.
Es jau no jauna vecuma biju aizrāvies ar grāmatām un stāstiem, kuru sižeti iekrīt zem fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanriem. Lasot šīs grāmatas es varēju “aizceļot” uz zemēm, kur viss ir iespējams. Viena no pirmajām šāda veida grāmatām, ko es izlasiju, bija “Čārlijs un šokolādes fabrika”. Mans mazais prāts bija ekstāzē, lasot un uzzinot par visām savādajām lietām, ko Vonka slēpa savā fabrikā. Lasot šo un tai līdzīgas grāmatas, manī radās ziņkāre un izsalkums uzzināt par savādo un neparasto, kas mani motivēja turpināt lasīt. Kad es paliku vecāks, es sāku vairāk lasīt zinātniskās fantastikas stāstus, kuri stāsta nevis par apbrīnojamo un neiespējamo, bet gan par loģisko, filozofisko un par to, kas kādu dienu var būt iespējams. Lasot šādas grāmatas, manī uzplauka interese par to, kas būtu nepieciešams, lai šīs iedomātās tehnoloģijas un apbrīnojamās nākotnes pilsētas padarītu par realitāri. Tas ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc es esmu ieinteresēts fizikā un kāpēc es vēlos studēt un kļūt par inžinieri, un es neesmu vienīgais. Zinātniskā fantastika ir pastāvējusi vairāk kā simts gadus, sākot ar M. Šelijas “Frankensteina briesmonis”, un tā ir motivējusi neskaitāmus zinātniekus un inžinierus radīt jaunas tehnoloģijas, par kurām tie bērnībā lasija grāmatās, piemēram, zemūdenes un kosmosa kuģus. Manī arī radija interesi filazofijā tādas grāmatas kā “Vai androīdi sapņo par elektriskām aitām?” (Do androids dream of electric sheep?) un “Vīrs augstajā pilī” (Man in the high castle).
Grāmatu brīnišķīgā māksla ir spējīga motivēc cilvēkus darīt apbrīnojamas lietas, un es esmu pārliecināts, ka, tapāt kā mani un citus zinātnes cienītājus motivē fantāzija un fantastika, citiem cilvēkiem ir citi grāmatu veidi, kā iedvesmas avots. Pateicoties grāmatām mūsu pasaule ir daudz spožāka un ideju pilna, nekā tā būtu bez tām.