Grāmatu brīnumainā vara.
Grāmatas ir lielisks izpausmes līdzeklis, lai autors varētu pavēstīt savu domu plašākai auditorijai, pat tādiem cilvēkiem, kuri nerunā tādā pašā valodā, kā autors vai atrodas pavisam citā kontinentā, jo grāmatām nav ne barjeru, ne robežu. Tās vienmēr tiks publicētas un arī tulkotas, jo tā būs izdevusies īpaši laba, bet, iespējams, kādam lasītājam nesaprotamā valodā. Grāmatām ir liela vara pār lasītāju, jo tās spēj mainīt cilvēka attieksmi, nostāju, skatu uz dzīvi, kā arī vienkārši pavēstīt kā cilvēki dzīvoja daudzas desmitgades agrāk. Lai arī parasti lasu ārzemju literatūru, visvairāk manus uzskatus ir mainījuši mūsu pašu literāti – Jānis Jaunsudrabiņš, Imants Ziedonis un Māris Bērziņš.
Kā vienu no izcilākajiem latviešu klasiskās literatūras darbiem ir viennozīmīgi jāmin 1911. gadā sarakstīto triloģiju “Aija”. To ir sarakstījis Jānis Jaunsudrabiņš, manuprāt, viens no izcilākajiem Latvijas kultūras darbiniekiem, kas ar savu autoru ir papildinājis māklu, literatūru, dzeju un daudzas citas nozares. Romāns “Aija” man lika aizdomāties, ka diemžēl cilvēka vērtības nav mainijušās. Cilvēkiem mūsdienās bieži piemīt tādas pašas rakstura īpašības, kā Aijai jeb viņi ir mantkārīgi, neuzticami, ļauni. Lai arī no sākuma Aija izskatījās pēc ļoti labi audzinātas meitenes, pēc tam viņa parādīja, kas slēpjas aiz viņas ādas. Abu vīrus, kuru viņa bija izvēlējusies pēc viņu maka biezuma, viņa krāpa ar Aizupju Juri. Agrāk man bija radies iespaids, ka cilvēki toreiz bija jauki, izpalīdzīgi, bet mūsdienu stress šo idilli ir izjaucis, taču izlasot “Aija”, es sapratu, ka tāda ir cilvēka uzbūve. Ir ļoti jāuzmanās ar kuriem cilvēkiem veidot attiecības, lai nenokļūtu Jāņa situācijā, kur viņu nenovērtē un krāpj.
Padomju laikos bija grūti būt par dzejnieku, it īpaši tādu kā Imants Ziedonis. A. Čaks, Rainis, L. Tauns – izcili dzejnieki, taču lasot Ziedoņa dzeju, es jūtu, kā mana aura plešas platumā, un tai seko arī manas domas, kas visu laiku attīstas vēl lielākā idejā. Ja pat Imanta Ziedoņa dzeja ir spējusi man, neatkarīgā Latvijā uzaugušā jaunietī, rast sevī nacionālo identitāti, tad es pat nespēju iedomāties, ko tā spēja izdarīt ar padomju latviešu prātiem. Viņa dzejas rindās ir liela vara. Tie nav tikai tukši teksti. Ziedonis liek domāt, kopt sevi, domu, sabiedrību. Pats viņš “Epifānijās” rakstīja: “Ļai sevi kopjot, izdodas arī kopt savu zemi!” Ar šo citātu, es saprotu, ka Ziedonis mudina mums mainīt sevi, lai vēlāk citi sekotu, tādējādi izmainot sabiedrību. Man liels prieks, ka Ziedonis ne tikai skaisti rakstīja, par nacionālo identitāti, bet arī to pats darīja, un bija viens no tiem 134 deputātiem, kas nobalsoja par neatkarīgu Latviju.
Manā uztverē, kā viens no spēcīgākajiem pēdējās desmitgades darbiem ir Māra Bērziņa romāns “Svina garša”, kas stāsta par notikumiem no 1939. gada līdz 1941. gadam. Stāsts ir par gudru, zinātkāru 25 gadus vecu jaunieti Matīsu, kurš pēc vecāku emigrācijas uz Vāciju paliek viens un ir vientuļš. Drīz vien viņš sastop veco klasesbiedru, un abi jautri uzdzīvo. Arī jautrībai reiz pienāk beigas, jo Matīsa bijusī meitene viņu nodod policijai, kas vēlas viņu izvest. Pirmaja reizē izdodas izbēgt, taču otrajā reizē nē. Traumas dēļ Matīss nespēj runāt un tā kā bērnībā ir ticis apgraizīts, viņš nodots geto un nošauts, jo domāts, ka ir ebrejs. Šis romāns attaino to situāciju, kas toreiz valdīja šeit. Konstantas bailes par savu dzīvību, daudz noteikumu. Izlasot šo romānu es sapratu cik priviliģēts es esmu, ka man nav jābaidas dzīvot, ka varu atrasties uz ielas naktī bez bailēm saņemt lodi vaigā, ka mani neviens nesūtīs uz darba nometni utt. Autors ir izdarījis savu pienākumu, un vismaz man raisijis vielu pārdomām, ka viss jau nav nemaz tik slikti.
Ir bijuši vairaki autori un vairāki darbi, kas atvēruši man jaunu domu, kuru appelēt, taču šie 3 ir katra perioda stiprākie autori, ko es visiem iesaku izlasīt. Lasot “Aija” var izvērtēt kādas īpašības katrs vēlas, Ziedonis palīdz attīstīt un arī attīrīt prātu no nevajadzīgā. Emocionilākais darbs ir viennozīmīgi “Svina garša” , jo tas ir par periodu, ko mūsdienās dēvē par briesmu gadiem.