Grāmatu brīnumainā vara.
Cilvēku uzskati būtiski ietekmē viņu rīcības. Citiem vārdiem sakot, cilvēks rīkojās atbilstoši saviem uzskatiem, kuri tiek iegūti dzīves laikā. Informācijas plūsma no ārvides uz cilvēka prātu veido pieredzi un asociācijas – to, kas ir uzskatu pamats. Grāmatas ir viens no būtiskākiem informācijas avotiem.
Grāmatu saturs, vienmēr dziļi iespaido lasītāju, jo grāmatu lasīšana prasa koncentrāciju, kas ievērojami uzlabo informācijas uztveri. Teksta lasīšanas ātrums ir ierobežots un ir lēnāks nekā klausīšanās vai filmu skatīšanās. Tas nodrošina to, ka informācijas apstrādei jeb analizēšanai ir vairāk laika, tas padara lasīšanu par viskvalitatīvāko informācijas ieguves veidu. Tas ir iemesls, kāpēc visbūtiskākas un vissarežģītākas lietas tiek skaidrotas tieši grāmatās, kuru apjoms var būt gana liels, lai ar to pietiktu sarežģītu lietu skaidrošanai.
Būtisko lietu saprašanas veids ir tas pats, kas cilvēku uzskati, kuri, kā jau minēju, ietekmē rīcības. Tāpēc kristīgie cenšās dzīvot atbilstoši Bībelei, bet musulmaņi- Korānam. Šīs grāmatas veido viņu uzskatus un dzīves koncepciju jeb orientieru, pēc kā jātiecās.
Toties grāmatās var arī neminēt ļoti sarežģītas lietas, bet var minēt vispārēji izglītojošās. Ja tādas grāmatas lasīs sabiedrība, tad tās izglītības līmenis krasi pieaugs. Tas ļaus sabiedrībai attīstīties. Latvijas kultūrā un vēsturē ir tāds labs piemērs, kad 19. gadsimtā ar grāmatu palīdzību varēja izglītot tautu un izplatīt Atmodas idejas, ar ko ļoti aktīvi nodarbojās jaunlatvieši. Mēs visi labi zinam, ar ko tas ir beidzies. Latviešu vidē radās inteliģence, kura, balstoties uz jaunajiem uzskatiem, veidoja neatkarīgu nacionālo valsti – Latvijas Republiku.
Grāmatām piemīt brīnumainā vara pāri cilvēku prātiem. Spēcīgas informācijas nesējas būdamas, tās būtiski ietekmē cilvēku prātus un rīcības. Nevar noliegt grāmatu varu, ja tās spēj izraisīt tādas pārmaiņas sabiedrības prātos, ka sākās revolūcijas, balstītas uz jaunajām idejām, un uz politiskās kartes mainās robežas starp valstīm. Bet, ja grāmatām piemīt tāda vara, varbūt ir derīgi to norobežot?
Šādā veidā vienmēr domā tie, kuriem pieder vara valstīs un sabiedrībā. Informācijas un zināšanu izplatīšanos viņi regulē, lai pasargātu sabiedrību no impulsīvām rīcībām. Tāpēc katrā valstī ir aizliegto grāmatu un citu informācijas avotu saraksts. Ja grāmatām nebūtu varas, vai tad valdības tā rīkotos?
Literatūra spēj ne tikai veidot cilvēku uzskatus, bet arī palīdz atrast tajā, proti, tēlos jeb varoņos savas nepilnības. Bet, kad tās ir parādītas, izsmietas, cilvēks redz tās sevī un sākt censties tikt tām pāri. Tādā veidā grāmatas uzlabo arī cilvēku garīgo pusi.
Īsi sakot, cilvēku dzīvi nosaka rīcības, kuras balstās uz uzskatiem, kurus veido informācija, kas tiek nodota tostarp ar grāmatu palīdzību. Tādā veidā grāmatām patiešām piemīt brīnumainā vara, ko pierāda mūsu sabiedrības attīstība.