Grāmatu brīnumainā vara
Cik liels ir literatūras spēks! Nopietnās grāmatas spēj piespiest tevi apdomāt savu dzīves poziciju, dzīves vērtības, dzīves jēgu. Interesantās un aizraujošās grāmatas spēj tevi iedviesmot, dot jauno enerģiju lai turpinatu savu cēļu dzīves labirintā. Bet kas dod literatūrai šo brīnumaino spēku?
Sāksim ar “nopietno” literatūru. Kas mums ierosinā meklēt slēpeno jēgu Imanta Ziedoņa epifānijās? Kas mums ierosinā jūst līdzi gālvenai vāronei, lasot Agates Nesaules “Sievieti Dzintarā”? Ne katrā grāmata spēj izveidot tādu iespaidu – kur tad ir atbilde uz šo noslēpumu? Manuprāt, tas slēpjas autoru gudrībā un viņu īpašā dzīves pieredzē. Kombinējot to ar literatūras talantu, var izveidoties patiešām unikālais darbs, kurš spēj ietēkmēt uz daudziem jo daudziem cilvēkiem, liekot viņiem izmainīties, izlaboties, apdomāt lietas, uz kuriem citos apstākļos nebūtu laika.
Izklaidēšanas literatūra, varbūt, nav tik ietekmīga un nozīmīga kā “nopietnā” literatūra, tomēr tā arī ir ievērojama un tai arī ir savās priekšrocības. Pats gālvenais izklaidēšanas literatūrā ir spēja ieturēt lasītaja uzmanību no grāmatas sākuma līdz pašam beigam. Patiešām izcilā grāmata spēj piespiest tevi atcelt visās darīšanas, aizmirst par pienākumiem – lai tikai lasīt, lasīt un lasīt. Tam arī ir savais paskaidrojums – dāžreiz mēs grībam paslēpties no realitātes, iepazīties ar citu dzīvesstāstu, ceļu, kas mums nav pieējams, vai mēs nezinām kā to sasniegt. Nevar pateikt, ka izklaidēšanas literatūrā nekad nav dzīļas domas vai slēpenas jēgas – vienkārši tā ir pasniegta citādi. Rakstnieki, kas prot nepamanāmi apvienot izklaidēšanas literatūru ar filozofiju ir augstāka līmeņa meistāri.
Nebūtu godīgi pateikt, ka tas īpašības piedēr tikai un vienīgi literatūrai. Literatūra ir tikai viens no vairākiem mākslas viediem un, varbūt, tas ir visizplatītākais no viņiem. Jebkurā gadījumā nedrīkst aizmirst par tādiem mākslas veidiem kā kinematogrāfs, mūzika, glezniecība. Tas viss spēj izraisīt jautājumus, akcentēt uzmanību uz kādu ievērojamu faktu, īpašību, domu, notikumu. Kāpēc tad literatūra ir uzskatīta par “etalonu”? Filmas, tēatra izrādes ilgst tikai divas – trīs stundas. Savukārt, grāmatu tu vari lasīt tik īlgi, cik tev ir nepieciešamas, kas ļauj autoram izpausties tieši tā, kāviņš grīb, veidojot visvairāk pilnveidoto un ietekmīgo darbu.
Literatūrai piemīt spēks – spēja veikt parmaiņas ne tikai mūsū dzīvē, bet arī visā pasaulē. Grāmatas ir jālasa – žēl ja tik plašās piedavātās iespējas netiks izmantotas.