Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Mūsdienu cilvēku dzīvēs viss notiek ļoti strauji. Cilvēki rīkojas un dara, nevis sēž uz vietas, tāpēc arī viss mums apkārt attīstās un aug. Izklausās ļoti vilinoši gan ieraudzīt, gan saklausīt, gan izprast gadsimtu, kurā tu dzīvo, bet, manuprāt, tas vairs nav iespējams. Katrs cilvēks var izdzīvot tikai daļu no sava gadsimta, ieraugot, saklausot un izprotot to.
Par cilvēkiem, kuri ir dzimuši 90. gadu beigās, dažreiz joko, ka dzīvo jau kopš pagājušā gadsimta. Manuprāt, uz to ir jāpaskatās no citas puses – mēs dzīvojam kopš jauna gadsimta paša sākuma. Protams, atskatoties uz piedzīvot, prātā nāk Mārtiņa Freimaņa teiktais: “Tu saki man – laiks ir nežēlīgs draugs, - tas paņem pie rokas un skrien”, bet nedrīkst aizmirst par to, kā viss apkārtējais ir izmainījies. Ir ilgi jādomā, lai aptvertu to, cik daudz Pasaule ir spējusi paveikt gadsimta pirmajos astoņpadsmit gados. Šis ir tas laiks, kuru man vajag labāk iepazīt, un es ļoti novērtēju, ka ir tādu starta līnija, kā 21. gadsimta sākums. Tas ļoti palīdz saprast, ko mana gadsimta cilvēkam būtu jāredz, jaizprot un jadzird, bet vienlaikus pierāda, cik daudz vēl ir priekšā šajā gadsimtā un, ņemot to vērā, varu apgalvot, ka nav iespējams visu savu gadsimtu ļoti labi iepazīt.
Turpinot, jāpiemin zīmīgo faktu, ka Latvijai šogad arī norisinās simtgades svinības. Manuprāt, šīs svinības ir kā atskats uz visu pavadīto simtgadi. Tās noteikti apkopo visu, ko ikvienam latvietim, kuram ir tāda vēlme, būtu jāzin par savas valsts gadsimtu, kurā arī pats ir piedalījies. Mani personīgi piesaista visvairāk tādi zīmīgi pasākumi, kā Vispārējie latviešu Tautas Dziesmu un Deju svētki. Tas ir ļoti svarīgi, ka tādi kūltūras pasākumi iekļaujas simtgades svīnībās, piemēram, arī latviešu režisora Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu Putenis”, kura tiek plānota tieši uz dzimšanas dienas mēnesi – Novembri. Šie visi pasākumi tautai dod vienotu sajūtu par savu gadsimtu, neskatoties uz to, cik daudz katrs no tā ir pats piedzīvojis . Galvenais, ka tos viss kopā palīdz izprast, ieraudzīt un saklusīt gan savu, gan daļu no Latvijas gadsimta.
Tālākais, kā katrs pats individuāli iepazīst savu gadsimtu, ir katram paša rokās. Obligāti ikvienam ir jāatrod, vai jāizveido veids, kā tas tiek darīts, un jāpilnveido to pēc paša vēlmes. Es uzskatu, ka cilvēks, kurš būs iepazinis pēc iespējas vairāk savu gadsimtu, nekad nebūs zaudētājs.