Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
2018. ir Latvijas simtgades gads. Ir pagājis jau gandrīz gadsimts, kopš 1918. gada 18. novembrī mūsdienu Nacionālajā teātrī dibināja Latvijas Republiku. Šī gadsimta laikā latviešu tauta ir piedzīvojusi attīstības periodus un kara periodus, kultūras uzplaukumus un tās iznīcināšanas mēģinājumus. Un tomēr Latvijas simtgades svinību galvenā doma ir “Es esmu Latvija”. Šogad katram latvietim ir iespēja un pienākums veidot savu izpratni par savu Latvijas gadsimtu. Mums katram tas ir jāierauga, jāsaklausa un jāizprot.
Šo gadsimtu protams, tiešā formā ieraudzīt nav iespējams, bet tā sekas sekas gan. Šogad tas ir īpaši viegli, jo grūti atrast dienu, kad Latvijas simtgades svinību ietvaros nebūtu kāds pasākums, kurā atzīmētu šī gadsimta kultūras un vēsturisko mantojumu. Šomēnes visā Latvijā svin brīvības mēnesi. 4. maijā man pašam bija iespēja gan ieraudzīt, gan palīdzēt citiem ieraudzīt mūsu tautas spēcīgo kultūras mantojumu, kad es piedalījos deju lieluzvedumā “Vēstījums rakstos”. Latviešu dejas kultūra parāda to, kas ir ļāvis mūsu tautai izdzīvot šajā laika posmā – tā ir mūsu vienotība, mūsu kopīgā izpratne par mūsu “saknēm”.
Mums katram šo gadsimtu vajadzētu arī saklausīt, bet jau atkal ne tiešā nozīmē. Ir svarīgi šogad mums vienam otru uzklausīt. Šī gadsimta laikā cilvēki ir gājuši pavisam dažādus ceļus – cīnījušies dažādās pusēs, atbalstījuši citādas idejas. Lai neļautu mūsu sabiedrībai šķelties, ir jāuzklausa abas, visas puses. Manuprāt šo ideju vislabāk īsteno Jaunā Rīgas teātra izrādē “Vectēvs”, kurā tiek parādīti pilnīgi pretēji uzskati par to, kurš ir labais un sliktais karā. Bet tikai uzklausot visas puses mēs varam saprast, ka visi esam tik ļoti līdzīgi – mēs visi cīnāmies par savu, par savas tautas brīvību.
Bet vissvarīgāk ir katram no mums veidot savu izpratni par Latvijas gadsimtu, par tā notikumiem, jo tikai tā ir iespējam izprast arī mūsdienas un to, kur mēs dodamies– kāds būs Latvijas nākamais gadsimts. Priekš manis ļoti nozīmīgs ir bijis Mārtiņa Ķibilda veidotais raidījums “Atslēgas”, kurā viņš pēta un skaidro Latvijas gadsimta nozīmīgākos notikumus, pagrieziena punktus. Skatoties šo raidījumu es esmu daudz labāk izzpratis savas valsts vēsturi, veidojis savu priekštatu par šo gadsimtu, un tas man ir ļāvis arī labāk apzināties aktuālo notikumu cēloņus un apstākļus. Piemēram raidījums par latviešu leģionāriem man ir palīdzējis izprast to, kas viņi bija un to, kādēļ šī piemiņas diena tiek uztverta tik dalītām emocijām. Savukārt raidījums par “Čekas maisiem” man palīdzēja saprast kādēļ jautājums par to, “atvēršanu” ir tik sarežģīts. Latvijas simtgades svinības nav pārpēlējums, kā to mēdz saukt kritiķi ziņās un sociālajos tīklos. Tā ir iespēja ieraudzīt, saklausīt un izprast savas tautas un savas valsts vēsturi un kultūru. Man tas ir svarīgi, un es šīs iespējas izmantoju, bet es esmu pārliecināts, ka tam vajadzētu būt svarīgi visiem, jo, veidojot izpratni par mūsu vēsturi, mēs veidojam stipru un izturīgu tagadni, mēs veidojam spēcīgu tautu, kas spēs attīstīties, pilnveidoties un izdzīvot vēl simts gadus un, kā parādīts Latvijas simtgades svinību simbolikā, vēl ilgāk, - mūžīgi.