Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Tuvojoties nākamajiem dziesmu un deju svētkiem, varam redzēt, ka šie svētki ir īpaši veltīti Latvijas simtajai dzimšanas dienai. Tāpat arī vairums notiekošo kultūras pasākumu nosaukumos ir vārds “simtgade”. Kā zināms, šī gada 18. novembrī apritēs 100 gadu kopš Latvijas proklamēšanas 1918. gadā. Tāpēc mēs šo varam nosaukt par “Latvijas gadsimtu”.
Ieraudzīt mēs to varam kino industrijā. Pēdējo divu gadu laikā ir tapušas daudz labas filmas. Īpaši pārsteidza spēlfilmas kā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” un “Nameja gredzens”. Šajās filmās latvieši pārspēja paši sevi un arī citu valstu radīto kino. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies,” tā teicis Rainis, kas atspoguļo jauno kino klāstu. Piecus gadus atpakaļ latviešiem nebija baudāma kino. Tagad vairākas filmas pēc kārtas ir ar labām atsauksmēm. Liels gandarījums arī par filmas “4 balti krekli” piedalīšanos Kannu filmu festivālā . Ar lielām cerībām plānoju noskatīties brāļu Ābeļu dokumentālo filmu “Baltu ciltis.” Šādas filmas īpaši palīdz izglītot tautu, jo 20. gs. vēsturiskās filmas ir apnikušas un “Baltu ciltis” ir filma par 13. gs.
Savukārt, saklausīt “Latvijas gadsimtu” varēs dziesmu un deju svētkos. Šie būs nozīmīgākie “Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki” kopš pirmajiem 1883. gada dziedāšanas svētkiem. To arī varēja novērot pēc skatītāju atsaucības, pērkot biļetes. Visas biļetes tika ātri nopirktas, un tie, kas nepaspēja tās iegādāties, ir gatavi maksāt vairākus simtus, lai tiktu uz šo pasākumu. Saprotams, tas ir vēsturisks mirklis pirmajā “Latvijas gadsimtā.” Šādu notikumu vairs nebūs iespējas piedzīvot un katrs grib tur atrasties. Šajos dziesmu svētkos izskanēs gan Latvijas klasika, gan pavisam jaunas dziesmas. Protams, saklausīt šos svētkus varēs ne tikai Mežaparka lielajā estrādē, bet arī Rīgas parkos, baznīcās, kultūras centros un skolās. Visur tiek veidoti patriotiski pasākumi, lai godinātu dziesmu un deju svētkus un pašu Latviju.
Protams, lai svinētu šo “Latvijas gadsimtu”, ir jāsaprot, ko tas mums nozīmē. Ir pagājuši 100 gadu kopš vairāki patriotiski cilvēki savācās Nacionālajā teātrī, lai dibinātu jaunu valsti. Bez jebkādas pieredzes valsts vadīšanā un bez plāna kā to izdarīt, šie, patriotisma vadītie, personāži bija gatavi atdot visu, lai būtu brīvā Latvijā. Diemžēl mūsdienās attieksme ir mainījusies. Cilvēki aizbrauc un neatgriežas Latvijā. Skarbās ekonomikas dēļ daži nespēj palikt dzimtenē, bet dodas vieglākos dzīves meklējumos ārzemēs. Ir, protams, arī patrioti. “Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi.” (I. Ziedonis) Šie cilvēki savu zemi vērtē augstāk par sevi pašu, jo visiem spēkiem cenšas palikt Latvijā.
“Latvijas gadsimts” paliks manās atmiņās spilgtāk kā jebkurš cits. Tik daudz notikumu, pasākumu, mākslas, ko redzēt, dzirdēt, izdzīvot. Visspilgtāk, protams, piedalīšanās dziesmu svētkos, kas vēltīti šim simts gadu atskaites punktam. Tiek aizvadīts pirmais, bet ne pēdējais “Latvijas gadsimts.”