Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Divdesmit pirmais gadsimts, ko es uzskatu par “savu gadsimtu”, ir pārmaiņu un straujas attīstības laiks. Tajā nav viegli dzīvot, ir jāspēj pielāgoties un pilnveidoties kopā ar laiku. Šajā gadsimtā mūsu dzīvēs ienāk un kļūst par neatņemamām sastāvdaļām tehniloģijas. Tās var gan palīdzēt, gan traucēt mūsu kopējai sabiedrības, vai individuālajai attīstībai. Taču ir tik daudz un dažādu veidu, “instrumentu”, kā saklausīt, ieraudzīt un izprast šo mūsdienu pasauli.
Lai izprastu divdesmit pirmo gadsimtu ir jādzīvo tajā, izbaudot visas tā sniegtās priekšrocības, samierinoties ar šķēršļiem, ko tas dod. Man, kā jaunam cilvēkam, tas nav grūti, bet vecākai paaudzei var šķist pilnīgi neiespējami. Runājot par priekšrocībām, tās ir neizmērojamās iespējas, kas ir dotas mums katram. Es ticu, ka katrs no mums var sasniegt pilnīgu visu, ko vēlas, ja ir motivācija. Taču šo iespēju neizmērojamība bieži noved cilvēkus pie darbaholisma un pārlieku lielas kāres pēc naudas. Tad tiek aizmirstas dzīves pamatvērtības – mīlestība, rūpes par tuvajiem, draudzība, prieks un laime. Gatis Irbe ar grupu MESA dziesmā “Laikā pēdas” ir teicis: “Velti iztērēts laiks Tevi vairs nežēlos Esi labākais To kādam dāvājot” un “Kāds strādā strādāšanas pēc Kāds strādā ar domu – nopelni un pērc” Šīs dziesmas vārdi perfekti atspoguļo daudz cilvēku dzīves ideju par strādāšanu un laika dāvāšanu sev tuvajiem. Tiecoties uz mērķiem, ko esam sev uzstādījuši, aizmirstam par to, kas ir tiešām svarīgi. Kā arī mūsdienu latvietim nekad nepietiek laika. Gata Irbes dziesmā “Vērtības” ir teikts –
“Ja nedēļā būtu savas dienas astoņas
Es noteikti visu paspētu – savākt, aizvest, atdot”. Šis ir mīts, jo mums vienmēr būs par maz laika, vienmēr uzkrausim sev uz pleciem kādu darbu, iztērēsim laiku nelietderigi sociālajos tīklos, spodrinot savu ārējo tēlu, mēģinot sevi apmānīt, ka tas noteikti palīdzēs, tiecoties uz mērķiem.
Protams, katra cilvēka neatņemama sastāvdaļa mūsu laikmetā ir tehniloģijas – jaunākais “iPhone X” vai “apple watch”. Tas ir tas, ko redzam sev apkārt, uz ko ir vēlme tiekties. Bet vai tiešām tas ir tas, kas ir patiesībā nozīmīgi? Nav jau vērts pulēt akmeņogli, no tā dimantu nedabūsi. Ir jāsāk ar savu personību, savām idejām un domām. Jāapzinās savas sajūtas. Tas ir tas, kas ir nozīmīgi . Ar telefona palīdzību to grūti izdarīt, tāpēc šī gadsimta tehniloģijas var būt, kā traucēklis savai izaugsmei. Bet, protams, ir arī gaišā puse – jo vairāk attīstās tās, jo straujāk tiek uzlabota mūsu dzīves kvalitāte – ir roboti, kas slauka un mazga grīdu, veļasmašīna, kas noteiktā laikā būs izmazgājusi un izžāvējuši veļu.
Galvenais, lai nepazustu šajā pasaulē ir apstāties, ieklausīties sevī, pacelt acis no sava viedtālruņa un sasveicināties ar ģimeni. Neaizmirst patiesās dzīves vērtības un izmantot visas dzīves priekšrocības, dzīvojot divdesmit pirmajā gadsimtā. Tad skaidrība un izpratne par šo mūsdienu pasauli nāks pati.