Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu.
Šo, divdesmit pirmo, es uzskatu par savu gadsimtu. Lai arī mani pirmsākumi un šis gadsimts uz laika skalas neatrodas pat vienā gadu tūkstotī, iepriekšējā paspēju paviesoties tikai pus gadu. Ne es no tā ko atceros, ne manas vēstures zināšanas ir gana vērā ņemamas, lai es justos kompotents par to spriedelēt.
Savos pirmajos dzīves gados redzēju mammu un tēti, mūsu māju un mazliet ārpasaules. Pēc pāris gadiem uzradās brālis. Redzēju viņu un draugus no kaimiņu mājām, kuri man jau bija uzradušies. Sāku pamanīt skudras un kokus, un zivis. Vēl mazliet vēlāk man tētis sāka mācīt, kā uzšķērst zivi. Tajā brīdī es sāku redzēt cauri, saprast, ka visu var saskatīt dažādos līmeņos un to, ka pastāv vēl daudz kas, ko es neredzu. Šī apziņa modināja interesi. Kad tētis mājās atveda līdaku vēlējos uzzināt, ko tā ēdusi, kad sēžot mašīnā redzēju upi, vēlējos makšķerēt, lai uzzinātu, kādi brīnumi tajā slēpjas. Vairs neredzēju upi, bet dārgumu lādi, kas jāatver. Šai dīvainībai kā katalizators nostrādāja reize, kad aizaugušā dīķī, kurā šķita, ka iespējams noķert tikai karūsas, mans āķis nonāca lūpa nelielam tritonam. Tā oranžais vēders, vertikāli saplacinātā aste un nelielās, šķietami gudrās acis man nākamos pāris gadus kalpoja par skaistuma simbolu. Sāku pamanīt dabas pievilcību. Vēlme redzēt, kas līdakai vēderā un kas upes dibenā, nekur nepazuda, bet tās vairs nesaistījās ar bērnišķīgu nemieru. Nu es redzēju, kā priedes oranžā miza top raupja un pelēka, skatienam vēršoties lejup un kā ķirzaka vienlaikus veikli un eleganti pārvietojas pa celmu. Kad tiku iepazīstināts ar internetu, kas manu gadsimtu nošķir no pārējiem vairāk, kā jebkas cits, mana prāta darbības principi lielā mērā bija nostiprinājušies. Bet nu varēju redzēt vairāk kā jebkad agrāk. Varu redzēt Saules sistēmu no malas vai jebkura elementa atomu. Sākumā noskaidroju, kas mitinās tropisko mežu upēs un skatījos, kā pārvietojas Kamodo varāni - pasaulē lielākās ķirzakas. Vēlāk, interesēm mainoties, noskaidroju, kā no iekšpuses izskatās un kā strādā dažādas velosipēdu rumbas, tektonisko plātņu kustība un iekšdedzes dzinēji.
Ar klausīšanos gāja līdzīgi. Paralēli nodarbojos ar uz pasaules un dzīves baudīšanu tendēto un uz to izpratni vērsto klausīšanos, Jeb mūzikas klausīšanos un padomu uzklausīšanu. Kā vairumam mazu bērnu man bija daudz jautājumu, uz kuriem sniegtās atbildes uzklausīju ļoti uzmanīgi. Tas gan manas dzīves laikā daudz nav mainījies. Šo spēju, ar mazam bērnam raksturīgo interesi uzdot jautājumus, neesmu zaudējis.
Šo gadsimtu var izprast. Patiesībā šķiet, ka šis pēc ilgiem laikiem atkal ir izprotams gadsimts, jo jebkuram ir pieejama informācija par jebkuru vietu uz mūsu vai citām tuvākajām planētām, informācija bar gandrīz jebkuru indivīdu vai cilvēku grupu. Bet informācijas ir daudz, tāpēs, lai šo gadsimtu izprastu ir jāturpina kā bērnam uzdot jautājumus un klausīties atbildēs, jāprot saskatīt visu dažādos līmeņos.