"Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi." (I. Ziedonis)
Imants Ziedonis savos dzejoļos un epifānijās bieži aizdomājas par cilvēku personību īpašībām. Savā dzejolī "Ir tādi cilvēki" Ziedoņa liriskais varonis izsaka domu, ka ir cilvēki, kuru īstās jūtas, pārdzīvojumi un emocijas nevienam nav skaidri un tāpēc šķiet, ka viņu sirdis ir "ļoti dziļi".
Runājot par cilvēku divējādo dabu ir jāpiemin Ēriha Marijas Remarka teiktais: "Mēs kautrējamies savas jūtas pauzt cits citam, kaut esam labi draugi, – un bieži vien slēpjam tās arī no sevis." Manuprāt, šīs citāts plašāk izskaidro Imanta Ziedoņa domu, jo arī Remarks apgalvo, ka cilvēki mēdz slēpt savas īstās emocijas no pārējiem un nav pieraduši cits citam atklāt savas jūtas. Cilvēku arējo izskatu un uzvedību bieži var salīdzināt ar masku – citu priekšā mēs stingri ievērojam sabiedrības pieņemtos noteikumus un dzīvojam pēc noteiktiem šabloniem, tādā veidā aizmirstot par dzīvām būtnēm tik raksturīgām emocijām: sāpēm, laimi, dusmām un prieku. Savukārt, daži no mums paliek tik noslēgti, ka pierod pie šīm maskām, un sķiet, ka viņu jūtas vairs neeksistē vai arī ir apslēptas tik dziļi, ka neviens tās vairs nespēj saskatīt.
Pie tam, šo noslēgumu vēl vairāk palielina sabiedrības uzskats, ka katrs cilvēks ir atbildīgs tikai pats par sevi un nespēj saprast, ko jūt apkārtējie. Pats Imants Ziedonis savā dzejā pauž sekojošo domu: "Ko no tevis saprot svešā acs? Ko gan viņi palīdzēt var tev?", tādā veidā sakot, ka cilvēka personīgās emocijas nav izskaidrojamas un tuvas pārējiem. Tāpēc var apgalvot, ka "sirds dziļums" rodas no mūsu bailēm un pārliecības, ka tikai mēs paši varam sevi saprast un tikt galā ar savām problēmām un jūtām.
Tomēr ir arī cilvēki, kas neslēpjas no pārējiem. Kaut arī to sirdis nav apslēptas dziļi un no pirmā acu skatiena šķiet, ka šie cilvēki vienmēr izrāda savas emocijas, arī viņi ir noteiktā mērā noslēgti. Ojārs Vācietis ir teicis: "Tie, kas dīmantus meklē, nenēsā tos un neprot nēsāt. Tie, kas dīmantus nēsā, ir aizmirsuši laimi tos meklēt un atrast." Šī ir metafora, ko var attiecināt arī uz cilvēku jūtām – tie, kas savas jūtas "nēsā" kā dīmantus un parāda visiem ir aizmirsuši to īsto vērtību, tas ir, viņu jūtas nemaz vairs nav tikpat īstas kā iepriekš.
Var secināt, ka Imants Ziedonis daļēji apraksta visus cilvēkus, jo katrs no mums slēpj daļu no savām emocijām sabiedrības pieņemto normu un mūsu pašu baiļu dēļ. Gan tie, kas vispār nerāda savas jūtas pārējiem, gan tie, kuri pārmērīgi atklāj sevi, kaut kādā mērā slēpj savu īsto dabu no apkārtējās pasaules.